Gadalaiks un iebarojamās ēsmas sastāvs (1. daļa)

 

 Domāju, ka nevienam vairs nav noslēpums, ka tā iebarojamā ēsma deva lieliskus panākumus vasarā, ziemā nemaz „nestrādā” un pretēji. Nereti zivis pat izvairās no iebarojamās ēsmas. Līdzīga situācija ir arī pavasarī, jo iebarojamās ēsmas sastāvs radikāli mainās gan no vasaras, gan ziemas iebarojamās ēsmas sastāva.

Domāju, ka piekritīsiet, jo svarīga loma ir diviem nozīmīgiem faktoriem. Pirmām kārtām pavasaros ūdeņos nokļūst dažādas dabīgas vielas, par kurām nemaz nevaram iedomāties, piemēram, augu ziedputekšņi, pie kuriem zivis ātri pierod, tāpēc sākoties augu ziedēšanai iebarojamās ēsmas sastāvā nepieciešams būtu izmantot augu atraktorus. Otrām kārtam, ja vasarā zivju barība galvenokārt sastāv no augu komponentiem, tāpēc tā reaģē uz tādām ēsmām kā maize, sautētas grūbas un dažādas mīklas, tad pavasarī labākie panākumi gūstami uz dzīvnieku valsta barības (trīsuļodu kāpuri, baltie gaļas tārpiņi un sliekas), tāpēc pavasarī gatavojot iebarojamās ēsmas ieteicams tās sastāvā pievienot aromatizatorus, kuri imitētu dzīvnieku smaržas.

Var apgalvot, ka iebarojamās ēsmas sastāvs daudzējādā ziņā ir atkarīgs no gadalaika, tātad sastāvā ir jāizmanto tādi komponenti pie kurām zivis attiecīgajā laika posmā ir pieradušas.

Protams, zivis tāpat kā cilvēki ātri vien pierod pie dažādām smaržām un pat pie barības. Ļoti bieži, sevišķi bieži apmeklētās makšķerniekiem vietās tiek samesti kalni iebarojamās ēsmas, pie tam ne pašas kvalitatīvākās ēsmas. Ir makšķernieki, kas samet pat dažas reizes vairāk barības, nekā apkārt stāvošie kaimiņi. Tad vairākas stundas nevar zivis piesaistīt ar citu ēsmu. Piemēram, kad izlido viendienītes, tad praktiski neviena, pat pati apetīti rosinošākā ēsma nevar piesaistīt zivju uzmanību. Līdzīga situācija ir mākslīgajās ūdenskrātuvēs (dīķos), jo šeit zivis tiek barotas ar kādu noteiktu barību un pie citas jeb svešas barības zivis pierod ļoti lēni vai pilnībā ignorē makšķernieka piedāvāto barību.

Pavasaros iebarojamās ēsmas sastāvu nepieciešams regulēt atkarībā no ūdens temperatūras. Jautājums par iebarojamās ēsmas sastāvu un temperatūru aktuāls ir pavasaros un rudeņos. Tas ir saistīts ar bioloģiskajiem procesiem. Piemēram, pieredzējuši makšķernieki ir ievērojuši, ka karpas negatīvi ietekmē, ja iebarojamās ēsmas sastāvā ir spēcīgi atraktori un smaržvielas, ja ūdens temperatūra ir zemāka par 12ºC. Iespējams, ka tas ir saistīts ar karpu ožu. .... Lai kāda situācija nerastos, iebarojamā ēsma sāk atbaidīt zivis, dotajā gadījumā karpas. 

Katrai zivij ir sava temperatūras robeža, pavasaros, kad tās pāriet no „ziemas miega” un sāk intensīvi baroties, savukārt vasarā, kad ūdens ir sasilis, zivis kļūst mazaktīvas līdz tā atdzišanai.

turpinājums sekos