Gadalaiks un iebarojamās ēsmas sastāvs (2. daļa)

 

Gandrīz vienmēr pie īslaicīgas laika maiņas (ūdens atdzišanas vai sasilšanas, spēcīga lietus vai vēja laikā, kad mainās ūdens straume) ir manāmas izmaiņas zivju aktivitātē. Zivju aktivitāti iespaido arī iebarojamā ēsma, ne vien tās daudzums, bet arī tās sastāvs. Spēcīgs karstums un bezvējš mazina zivju aktivitāti. Pieredzējuši vīri uzskata, ka zivīm apetīti rosina atraktori, taču arī to pielietošanai var būt izmaiņas, kas vienā ūdenskrātuvē „strādā” lieliski, otrā zivis no tiem vienkārši izvairās.

Ļoti svarīgi ir atcerēties iebarojamās ēsmas konstitenci. Domāju, ka daudzi makšķernieki dodoties uz ūdenskrātuvēm bez straumes nevieno klāt stipri līpošas saistvielas, jo tad iebarojamā ēsma „gulēs” uz gultnes un nepiesaistīs zivju uzmanību. Zivīm barība būs jāmeklē. Daži makšķernieki uzskata, ka stāvošos ūdeņos un ūdenskrātuvēs, kuras dziļums ir tikai apmēram metrs efektīva ir barība, kuras sastāvā ir daudz mālu, auzu pārslas vai mannā putraimu, taču domāju, ka zivīm drīz apniks „knābāt” barību un tās par iebaroto vietu vienkārši zaudēs interesi. Izrādās, ka putras ūdenī izplatās ļoti lēni, tādejādi dodoties uz šādām vietām iebarojamās ēsmas sastāvā obligāti jābūt barības irdinātājam vai arī nedrīkst aizrauties ar māliem, auzu pārslām vai mannā putraimiem. Pavisam citam iebarojamās ēsmas sastāvam jābūt straujās un dziļākās vietās. Iebarojamā ēsma jāveido staipīga, jo irdeno barību straume ātri vien iznesīs pa visu ūdenskrātuvi un tai nebūs pilnīgi nekāda efekta. Ideāli, ja varat pagatavot iebarojamo ēsmu, kura izjūk pēc tam, kad barības bumbiņa ir sasniegusi gultni. To iespējams sasniegt pievienojot iebarojamai ēsmai sasmalcinātus sausiņus vai sauso pienu vai olu pulveri.

Iebarojamās ēsmas konstitenci pārbauda sekojoši. Jāiemet barības bumbiņa netālu no krasta, tā lai tā būtu redzama. Ja bumbiņa izjūk pēc 10 – 20 sekundēm barības sastāvs ir pareizs. Tas ir attiecināms, ja makšķerētas tiek gultnes zivis, savukārt, ja zivis „tusējas” ūdens vidējos slāņos, tad nepieciešama barība, kas izšķīst nesasniedzot ūdenskrātuves gultni, bet izšķīstu ūdens vidējos slāņos. Pieredze liecina, ka pagatavot šādu ēsmu grūtības nerodas.

Kā klasisku piemēru jāmin Salaca. Šeit dziļums nav liels, vidējais dziļums apmēram 1,5 metri, bet straume, sevišķi agros pavasaros ir ļoti liela. Dodoties uz Salacu makšķerniekam jāgatavo iebarojamā ēsma, kura izšķīst pēc apmēram 10 – 20 sekundēm.   

turpinājums sekos