Gadalaiks un iebarojamās ēsmas sastāvs (3. daļa, nobeigums)

 Daži padomi.

Daudzi makšķernieki kā saistvielu izmanto auzu pārslas, taču par to daudzumu neviens nepadomā, ir makšķernieki, kas iebarojamās ēsmas sastāvā pievieno par daudz šo pārslu, līdz ar to barība neizšķīst tā kā pats makšķernieks to vēlas. Šo ķļudu var labot pievienojot barības bumbiņai kādus desmit baltos gaļas tārpiņus. Taču pieredzējuši vīri tagad izmanto slapjus mālus, bet lai tie ātrāk izšķīstu tos sajauc ar sausiem, bet maltiem saulespuķu raušiem. Rauši uzsūc sevī ūdeni, uzbriest un barības kamols izšķīst. Citi makšķernieki izmato arī sauso kvasu, arī tas izpilda līdzīgas funkcijas.

Makšķerniekiem der atcerēties, ka nedrīkst saistvielas „pārsālīt”. Piemēram, par daudz pievienot saulespuķu raušus, jo tad barības bumbiņa kļūst viegla un uzpeld. Kāds vīrs izstāstīja vēl interesantāku iebarojamās ēsmas recepti. Viņš izkaltē mālus un tiem pievieno kūdru. Kā apgalvo idejas autors, tad māli jau paši par sevi piesaista zivju uzmanību, bet ja māliem pievieno vēl kādu no atraktoriem, tad izveidojas ideāla iebarojamā ēsma, kura darbojas salīdzinoši plašā teritorijā, pie tam diezgan ilgstoši.

Protams, lai pagatavotu kvalitatīvu iebarojamo ēsmu nepieciešams daudz eksperimentēt un visas darbības un komponentus pierakstīt, jo panākumi neizpaliks, ja eksperimentēsiet. 

Ir vēl kāds faktors, kuru ne vienmēr ņem vērā makšķernieki. Izrādās, ka ūdens sastāvam, tās tīrībai un pat tās cietībai ir ļoti liela nozīme. Iebarojamās ēsmas, kuras sastāvā ir daudz komponentu labi darbojas mīkstā ūdenī, var būt neefektīvas cietā ūdenī.

 beigas