Iespaidīgais sapals (1. daļa)

Sapali ir karpu dzimtas zivis ar visai iespaidīgu izskatu, jo tam ir liela galva ar šauru pieri, ķermenis ir stingrs, tam ir sudraboti sāni ar zeltītu pieskaņu. Ļoti krāšņas ir sapalu spuras – oranži sarkanas, vēdera un anālās spuras – sarkanas, bet astes un muguras spuras melnas.

Sapali var sasniegt pat 5 – 6 kg svaru. Latvijas rekords ir 3,7 kg, bet parasti makšķernieku lomos ir 1 – 2 kg eksemplāri, kas ir sasnieguši 30 – 45 cm garumu.

Agrāk sapalu bija stipri vien vairāk nekā tie ir sastopami tagad, tas ir izskaidrojams ar stipru ūdens aizaugšanu. Sapali labprāt uzturas upēs kur ar mēranu straumi un vēsu ūdeni. Velti būtu meklēt sapalus vietās, kur ir dūņaina gultne. Tie meklējami vietās kur gultne ir mālaina, akmeņaina vai smilšaina.

Sapalus droši var dēvēt par dienas zivīm, kurai patīk ēnainas vietas ar tīru tekošu ūdeni, jo iestājoties vakara krēslai tie pārtrauc uzņemt barību.

Sapalu nārsts notiek aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija beigām, atkarībā no laika apstākļiem. Nārsto tie parasti akmeņainās vietās, kur ir mērena straume. Ikriņi ir maziņi, oranžā krāsā un pielīp pie akmeņiem un oļiem. Sapali aug ātri un otrajā dzīves gadā sapalu svars sasniedz jau 200 – 400 gramus, pie tam mātītes ir gandrīz divas reizes lielākas par tēviņiem.

Nedēļu pēc nārsta sapali ir sevišķi aktīvi barības uzņemšanā. Praktiski tie ķer visu kas peld tiem pretī. Šis laiks sakrīt ar dažādu kukaiņu pamošanos no ziemas miega. Labus lomus var gūt, ja ēsmas barību, dažādus kukainīšus un tārpiņus pludināsiet zem kokiem un krūmiem. Šis ir ļoti populārs sapalu makšķerēšanas veids. Dziļums, kurā pludina ēsmu ir atkarīgs no laika apstākļiem. Tā piemēram, vēsā un lietainā laikā ēsmu ieteicams pludināt tuvu gultnei, jo sapali šajā laikā atrodas tur, kur ūdens ir mierīgāks, tīrāks un arī par dažiem grādiem siltāks, savukārt siltajās vasaras dienās ēsmu ieteicams pludināt ūdens vidējos slāņos, kur sapali gaida no kokiem krītošo barību.

Pludināšanai lieliski noder dažādi kukaiņi, piemēram maijvaboles, spāres un dunduri, kā arī sienāži. Tā pat tie neatteiksies no dažādiem kāpuriem, piemēram, baltajiem gaļas tārpiņiem. Vispār sapalus uzskata par visēdājiem, jo viņu ēdienkarte ir visai plaša, jo viņš pārtiek arī no maizes, zirņiem, siera, dažādām ogām un pat neatsakās no kartupeļiem. Sapalus var uzskatīt arī par plēsējiem, jo tuvojoties rudenim, viņš labprāt rīko sīko zivtiņu  un vardulēnu medības. Tad lieliskus panākumus var gūt spiningojot ar maziem roterīšiem vai voblerīšiem, kā arī mākslīgās vardītes. Nekādā gadījumā neizmantojat lielās vardes, tās atstājat līdakām. Sapali jūt, ka tuvojas vēsais laiks un vardulēni pulcējas pie strautiem un kanāliem, lai datos uz ziemošanu. Šīs arī būtu labākās vietas kur uz sapalu lomu var cerēt augusta beigās septembra mēnesī.

tupinājums sekos