Makšķerēšanas īpatnības. Sapalu makšķerēšana ir viena no sarežģītākajām, makšķerniekam ir jāzina tā barošanās un uzvedības īpatnības. Pastāv vairāki to ķeršanas veidi, arī dažādas tiek pielietotas ēsmas, ļoti daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem, gada laika un citiem ne mazāk svarīgiem faktoriem.
Lai gan
sapali barojas arī naktī, tomēr tā tiek uzskatīta par dienas zivi, arī piesakās
tā dienā. Tā kā sapali uzturas seklās vai ne pārāk dziļās vietās, tad pārsvarā
makšķerēts tiek no krasta vai iebrienot ar speciālajām zābakbiksēm, no laivas
sapalus makšķerē ļoti retos gadījumos. Galvenais sapals nedrīkst redzēt un
dzirdēt makšķernieku, tāpēc ļoti bieži makšķerēts tiek no krūmu vai koku
aizsega, nedrīkst pieļaut, ka ūdenī krīt cilvēka ēna.
Tā kā
mute sapalam ir liela, tad prātīgāk būtu izmantot lielus āķus, cik to atļauj
ēsma.
Iebarošanas ēsma sapalu makšķerēšanā praktiski
izmantota netiek, lai gan ir makšķernieki, kas ķeršanas vietu sagatavo
iepriekš, to iebarojot. Principā šādi rīkojoties bez loma palikt ir praktiski
neiespējami. Iebarojamās ēsmas sastāvā jābūt: sautētiem graudiem, maizei, kā
arī saulespuķu raušiem un grauzdētām kaņepju sēklām un linsēklām. Ēsmai, ko met
ūdenī ir jābūt vieglai un smaržīgai, lai tā jau pa gabalu piesaistītu zivju
uzmanību. Daži iebarojamās ēsmas sastāvā izmanto arī sausās liellopu asinis.
Iebarojamā ēsma piesaista citas, mazākas zivtiņas, kas rada troksni un tas jau
savukārt piesaista sapalus, kas nevar noskatīties kā viegli dabūjama ēsma
iepeld mazāku zivtiņu mutēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru