Sapalu makšķerēšanu var iedalīt trīs sezonās:
pavasara, vasaras un rudens. Katra sezona atšķiras ar savām ēsmām, kas citā
sezonā ir mazāk efektīva. Par labāko pavasara ēsmu var uzskatīt sliekas un
maijvaboles, vasarā labākos sapalu lomus iespējams gūt uz vēžiem vai to gaļas,
lieliskus panākumus iespējams gūt arī uz krevetēm, savukārt rudenī sapaliem, kā
citām plēsīgajām zivīm nepieciešams piedāvāt nelielas ēsmas zivtiņas un
vardulēnus.
Pavasarī īsu brīdi pirms un pēc nārsta labus
sapalu lomus iespējams gūt arī uz gruntsmakšķeri, par ēsmu izmantojot
naktstārpus un lielu slieku pušķīti.
Pieredzējuši makšķernieki uzskata, ka sapalu laiks
sākas līdz ar pirmo lapiņu parādīšanos (raisīšanos). Interesi par sliekām
sapali pārsvarā izrāda rītausmā un iestājoties krēslai, pa dienas vidu sliekas
tie kampj retāk. Maija beigās sapali pārtrauc izrādīt interesi par
naktstārpiem, jo ūdenskrātuvē ir atrodama cita, vieglāk pieejama barība.
Tomēr jau sapalu makšķerēšanai populārākā ēsma ir
maijvaboles un citas vaboles. Vaboles uz āķa uzsprauž no apakšas, lai āķa
atskabarga būtu ārpusē. Citi makšķernieki āķi sprauž no sāniem zem spārniem.
Šis ēsmas uzlikšanas veids nav tik efektīvs, jo tad ēsmu plucina mazās
zivtiņas. Labs veids, kā sapalam piedāvāt vaboles ir uzspraust tās uz nelieliem
trīsžuburīšiem. Ar āķa izmēriem aizrauties nedrīkst, pilnīgi pietiek, ja
izmantots tiek 6 – 8 N trīsžuburis. Šādi uzsprausta vabole uz āķa labi turas un
ar to ir iespējams izvilkt pat vairākas zivis.
Lai vabole ilgāk turētos uz ūdens, ideāli, ja
izdodas vabolei izplest spārnus, šāda ēsma ūdenī iekrīt ļoti plūdeni, savukārt
citi pat iesaka vabolei spārnus amputēt.
Vaboles parasti parādās maija vidū un ir atrodamas
apmēram mēnesi, vēlāk jau parādās jau citas, piemēram, jūnijvaboles. Vaboles ir
jāsaķer vēl vakarā, kad tās nemitīgi lidinās, savākšana jāveic ar smalkāku
ķeseli. Vēl var tās agri no rīta nokratīt no kokiem, apakšā paklājot kādu audumu
vai plēvi.
Makšķerējot ar vabolēm pludiņu izmanto ļoti retos
gadījumos, pārsvarā copēts tiek bez jebkāda cita aprīkojuma. Tomēr izņēmuma
gadījumā, piemēram vējainā laikā vienu vaboli iemest ir grūti, dažkārt pat
neiespējami, tāpēc tad jāņem talkā pludiņš – burbulis.
Vispārībā makšķerēšana ar vabolēm ir kaut kas
līdzīgs mušiņmakšķerēšanai, vienīgi pacietā kāta dēļ vabole tik tālu nelido.
Lai būtu tālāks metiens ieteicams izmantot pēc iespējas mīkstākus kātus,
svaigas monofīlās auklas un kvalitatīvu spoli. Lai arī par cik lielu
speciālistu sevi neuzskatītu, tomēr ieteicamāk ir darboties ar vienu
makšķerkātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru