Barība. Tā ēdienkarte ir ļoti plaša, to varētu uzskatīt par visēdāju, jo labprāt sapali nobauda gan dažādus kukainīšus, gan augu barību, gan arī sīkās zivtiņas un pat mazās pelītes. Par plēsoņu sapali kļūst sasniedzot apmēram 800 gramu svaru. Pavasaros par galveno sapalu barību tiek uzskatīti kukaiņi, vaboles, nedaudz vēlāk arī sienāži. Vasarā par galveno barību tiek uzskatīti gan lielie, gan mazie vēži. Iestājoties rudenim sapali pārtiek galvenokārt no sīkajām vardītēm un mazajām zivtiņām, pārsvarā grunduļiem, dažkārt sapali – vienaudži sarīko īstas medības, nu gluži kā asari, un grunduļu rindas pamatīgi tiek izretinātas. Kļūstot vēsākam laikam, kad nemitīgi līst vēsais rudens lietus sapali pamet savus vasaras mājokļus un dodas uz dziļākām vietām, interesi par barību izrāda tikai siltajās dienās, oktobra beigās vai novembra sākumā tie ieguļas bedrēs un nekādu interesi par apkārt notiekošo vai ēsmu neizrāda. Visu ziemu tie ir miegainā stāvoklī, lai gan ir izņēmumi, kad siltās ziemas dienās sapali sajūt izsalkumu un metas uz ēsmu gluži tāpat kā rijīgie asari.
Interesanti ir noraudzīties sapalu bariņā, kas peld pret straumi ar vaļēju muti, tie apēd visu, kas trāpās tiem ceļā un piesaista to uzmanību, lielie sapali ir uzmanīgāki, bet ieraudzījuši, ka mazie sarīkojuši “tusiņu” padzen tos un paši mielojās. Esmu ievērojis, ka sapali peld un ķer tikai to barību, kas ir iekritusi krasta tuvumā, tie kukainīši, kas peld pa upes vidu bieži vien paliek bez vēlamās to uzmanības, dažkārt pat ieraudzījuši ko aizdomīgu tie pagriež muguru vai ienirst dziļāk. Reti, bet esmu redzējis, kā sapali pat izlec no ūdens lai parādītu man savu spēcīgo augumu un sakot: “Es tevi redzu, pamēģini noķert mani”.
Runājot
par ēsmām jāpiebilst, ka sapali nepazīstamas ēsmas ņem ļoti nelabprāt, vislabāk
noteikt ko tie šodien vēlas ir uzšķērst pirmo noķerto zivi un aplūkot ar ko tā mielojusies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru