Teibas pavasara zivis (1. daļa)

 

Šīm nelielajām karpu dzimtas zivtiņām ir arī vēl daži nosaukumi, baltais sapals, tulcis, mazāk dzirdēts nosaukums – stiepacis, tomēr Latvijas makšķerniekiem šī zivtiņa ir pazīstama kā teiba.

Izskats un ķermeņa uzbūve.

Nereti makšķernieki teibas jauc ar mazajiem sapaliņiem, taču teibu ķermenis ir slaidāks un mute vērsta uz leju. Savukārt mugura ir zilganmelna retāk zaļganmelna, bet sāni un vēders sudrabaini. Krūšu, vēdera un anālā spura ir iesārta vai dzeltenīga, anālās spuras ārējā mala nedaudz ieliekta, rīkles zobi divās rindās.

Izmēri, svars un vecums.

Parasti makšķernieku lomos nokļūst līdz 20 – 25 cm garas zivtiņas, kuras ir sasniegušas apmēram 200 – 250 gramus, ļoti reti ir satopamas teibas, kuras ir 30 un vairāk cm garas. 1986. gada septembrī Krievijā ir noķerta teiba, kuras svars ir bijis nedaudz vairāk par 400 gramiem, savukārt Latvijas rekords “turas” no 1987 gada, kad Salacā ir izvilkta teiba kuras svars ir 333 grami.

Ir zināms, ka teibas var sasniegt pat 15 gadu vecumu, tomēr, Latvijā reti kad tās nodzīvo ilgāk par 8 gadiem. 

Nārsts: laika apstākļi, vieta un tā norise.

Kā ir novērojama ledus iešana, tā teibām sākas nārsts. Teibas baros dodas pret straumi uz savām nārsta vietām. Parasti to nārsts ir novērojams marta beigās vai aprīļa sākumā, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi 5 °C. Nārsts ilgst apmēram 3 – 4 diennaktis. Teibu ikriņi ir gandrīz balti, to lielums sasniedz apmēram 2 mm. Viena mātīte spēj iznērst no 2 – 11 tūkstošiem ikriņu. Tikko izšķīlušies mazuļi sākumā uzturas krastu tuvumā, bet sasniedzot 4 – 5 cm garumu tie dodas uz dziļākām vietām. Pirmajos divos dzīves gados jaunās teibiņas aug ļoti ātri, pēc tam to attīstība kļūst arvien lēnāka, bet ceturtajā dzīves gadā to augšana apstājas pavisam.   

Tēviņi ir spējīgi nārstot sasniedzot 10 – 12 cm garumu, pēc ihtiologu aprēķiniem tās jau ir 3 gadīgas zivis. Ihtiologi ir novērojuši, ka pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.

Turpinājums sekos