Слава Україні...

 

Es ļoti pārdzīvoju karu Ukrainā, tur man ir daudz,  nē, ļooti daudz draugu, tur ir klubs kuru pārstāvu jau salīdzinoši sen, tur bija fantastiska mana un manas draudzenes Ilvas uzņemšana 2019 gadā. Kas vēl nezin, tad varu pavēstīt, ka pārstāvu Harkovas akvāristu klubu. Es esmu apbalvots ar vairākiem goda rakstiem par manu ieguldījumu akvāristikā un par akvāriju popularizēšanu ne tikai Ukrainā, bet vispār. Ehhh. Slava Ukrainai!
Vēlos jautāt tiem zaļajiem salaboniem, kas pametuši savas Krievijas sādžas devušies iekarot svešu zemi. Kam jums tas vajadzīgs? Puikas, Jūs nekad, dzirdiet, nekad nevarēsiet braukt makšķerēt, jo rokas ir aptrieptas ar nevainīgu cilvēku asinīm. Nomazgāt tās nekad nevarēsiet jo zivis to sajūt. Jūs nevarēsiet ievākt akvārija zivīm barību dabā, jo jūsu ausīs vienmēr skanēs nevainīgo cilvēku balsis, bet nevis draugu jautrās balsis, jautrie smiekli, kad esat iekritis bedrē un piesmēlis zābakus. Jūs, puikas no plašās Krievzemes esat okupanti un slepkavas. Apdomājiet labi, vai tas ir to vērts. Apstājies un dodies gūstā, jo uz svešas zemes tev nav vietas. 

Atmiņas no tiem laikiem

        Atminos, kā mēs ar fāteri braucām makšķerēt uz Gauju pie Carnikavas. Kas tie bija par laikiem... Izbraucām agri, braucam ar autobusu līdz Centrālajai stacijai, bet tad ar elektrisko vilcienu līdz Carnikavai. Visu dienu makšķerējam, noķērām gan asarus, gan brekšus un raudas, bet fāters uz dzīvo zivtiņu arī līdakas. Laimīgi bijām bez gala. Mājās braucot iegājām vietējā Carnikavas veikalā, man tika nopirkta limonāde, bet fāters sev pudelīti alus. Izdzērām katrs savu dzērienu un devāmies uz vilcienu. Vilcienā es "liels" puika būdams iemigu, bet kātus no rokām neizlaižu, fāters arī iesnaudies. Te pamostos un skatos, kāda tante man kātus rauj no rokas laukā, vismaz man tā šķita. Es protams neizlaižu, tante saka, tu man ar tiem kātiem visu laiku sejā. Guli, guli, es pieturēšu, lai man acis neizbakstītu, es atkal iemigu. 

       Jā, un kāti bija bambusa, fāterim 3posmu, man 2posmu. Ticat vai nē, bet to 3posmu bambusa makšķeri saliktā veidā es pat noturēt nevarēju. Bija zivis, bija atpūta, bet atmiņas vēl šodien kaut pagājuši gandrīz 50 gadi...

         Draugi, brauciet makšķerēt ar vecākiem kamēr tie ir, jo tagad man ir tikai atmiņas. Paldies fāterim par tām, viņš man deva hobiju uz visu mūžu, tā ir interese par zivīm, par dabu, par makšķerēšanu.

Hello, mana bloga lasītāj!

Daudzi droši vien uztraukušies un jautā, kur esmu pazudis. Es neesmu pazudis, esmu tepat starp Jums. Top kaut kas interesants, vismaz man tā šķiet. Pēc man esošās informācijas otra tāda nav. Lēnām top. Kāpēc runāju mīklās? Lai neviens nenoskaustu un nesaprastu par ir runa. To nezina pat mana ģimene, zina tikai Obsidiāns, bet viņš ir uzticams draugs un par šo ideju klusēs. Darba vēl daudz, bet gaidiet, pabeigti ir apmēram 20% no iecerētajiem darbiem. Drīz...

Šis ir mans draugs Obsidiāns, bet viņš vienalga neteiks.😂