Atminos, kā mēs ar fāteri braucām makšķerēt uz Gauju pie Carnikavas. Kas tie bija par laikiem... Izbraucām agri, braucam ar autobusu līdz Centrālajai stacijai, bet tad ar elektrisko vilcienu līdz Carnikavai. Visu dienu makšķerējam, noķērām gan asarus, gan brekšus un raudas, bet fāters uz dzīvo zivtiņu arī līdakas. Laimīgi bijām bez gala. Mājās braucot iegājām vietējā Carnikavas veikalā, man tika nopirkta limonāde, bet fāters sev pudelīti alus. Izdzērām katrs savu dzērienu un devāmies uz vilcienu. Vilcienā es "liels" puika būdams iemigu, bet kātus no rokām neizlaižu, fāters arī iesnaudies. Te pamostos un skatos, kāda tante man kātus rauj no rokas laukā, vismaz man tā šķita. Es protams neizlaižu, tante saka, tu man ar tiem kātiem visu laiku sejā. Guli, guli, es pieturēšu, lai man acis neizbakstītu, es atkal iemigu.
Jā, un kāti bija bambusa, fāterim 3posmu, man 2posmu. Ticat vai nē, bet to 3posmu bambusa makšķeri saliktā veidā es pat noturēt nevarēju. Bija zivis, bija atpūta, bet atmiņas vēl šodien kaut pagājuši gandrīz 50 gadi...
Draugi, brauciet makšķerēt ar vecākiem kamēr tie ir, jo tagad man ir tikai atmiņas. Paldies fāterim par tām, viņš man deva hobiju uz visu mūžu, tā ir interese par zivīm, par dabu, par makšķerēšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru