Jaunā Makšķernieka gadagrāmata 2023 un Makšķerēšanas copes kalendārs 2023 gadam

Šos izdevumus es parasti gaidu ar lielu nepacietību un milzīgu interesi. Man, kā vienam no senākajiem Makšķernieka gadagrāmatas autoriem patiesi žēl, ka jau dažus, ja nekļūdos 2 gadus savas bildes un savus tekstus šajā izdevumā nepublicē copes vecmeistars Ojārs Lūsis. Jau trešo gadu, bet iespējams arī vēl senāk iznāk Makšķerēšanas copes kalendārs. Šo gadad atkal 3 valodās, latviski, igauniski un lietuviski.

Naparastais copmanis

 Man daudzi cilvēki sūta savas noķerto zivju foto, interesantus notikumus saistītus ar zivīm u.t.t. Paziņa Dace atsūtīja sava makšķernieka foto. Lūk, neparastais copmanis...

Galvenais nav loms, galvenais ir process. 

Skaists foto

Plankumainais zilacis (Pseudomugil gertrudae) nelielā notecē dabas rezervātā netālu no Mission Beach North Queensland Australia, fonā augošā Utricularia uliginosa fotoattēlā padarīja jauku muguras kritumu.

Kērnsas varavīksnes zivs (Cairnsichthys rhombosomoides) no neliela lietus meža straumes netālu no Alligators Nest Tully North Queensland Australia.

Daži no jaukākajiem bambusa augiem (Blyxa aubertii), parasti ir gaiši zaļā krāsā, taču šajā vietā, Rollingstone Creek Rollingstone North Queensland Australia, tiem ir jābūt visoptimālākajiem apstākļiem. Mani šie attēli vienkārši uzrunāja, domāju arī Tev patiks...Visu foto autors ir Jason Sulda (Austrālija)

Indīgā zivtiņa akvārijā

 

Viena no Lielākajām samu kārtām Siluriformes apvieno sevī gandrīz 4 tūkstošus sugu, kas pieder pie 497 ģintīm un 40 dzimtām. Lielākā daļa no tām dzīvo saldūdenī, bet ir arī tādi īpatņi, kas mīt tikai sālsūdenī.

Zušu astes sami ir pazīstami arī kā dzeloņainie jūras sami Plotosidae, ir apguvušas Indijas un Klusā okeāna tropisko jūras seklos ūdeņus. Viena no sugām ir unikāla, jo tā apdzīvo koraļļu rifus.

Ar sarkano atzīmēts, kur samiņam ir inde

Šo zivtiņu dēvē par strīpaino zušu samu vai par koraļļu jeb vienkārši par svītraino zuti, zinātniskais nosaukums ir Plotosus lineatus, angliski šo zivi dēvē par Striped eel catfish.

Tumši brūnas zivs, ar spilgti gaišām gareniskām līnijām sānos. Izaug līdz 32 cm garumam. Aizmugurējās muguras un anālās spuras saplūst ar astes spuru, veidojot plašu apmali ap ķermeni.

Zivtiņu muti ieskauj četri jutīgi antenu pāri. Priekšējā muguras un krūšu spuru pirmie stari ir indīgi, bet par indi nedaudz vēlāk.

Plotosus lineatus ir izplatītas zivis no Sarkanās jūras un Āfrikas austrumu krastam, līdz Samoa, kā arī uz ziemeļiem līdz Japānai un Dienvidkorejai, uz dienvidiem līdz Austrālijai.

Migrējot pa Suecas kanālu Plotosus lineatus 2002. gadā nokļuva Vidusjūras austrumu daļā. Dažu nākamo gadu laikā tas ir izplatījies visā Izraēlas piekrastē, kur apdzīvo smilšainos un dūņainos substrātus līdz pat 80 metru dziļumam. Jau parādījušās ziņas, ka šie samiņi noķerti arī Melnajā jūrā.

Jaunie sams veido blīvas samu grupas, kurās ir līdz pat 100 īpatņiem. Šo zivtiņu “grupējumi” ir ļoti populāri zemūdens fotogrāfu objekti.

Foto autors Tal Lezerovitz (Izraēla)

Dzimumgatavību sasniegušie sami kļūst teritoriāli un ļoti rijīgi, sevišķi aktīvi tie kļūst naktīs. Viņi pastāvīgi rok gultni, meklējot sīkos vēžveidīgos, mīkstmiešus, dažādus kāpurus un tārpus. Viņi, mierīgi spējīgi aprīt arī mazkustīgas zivis. Dienas laikā viņi parasti atpūšas zem rifu karnīzes vai alās.

Nārstojošā pāra tēviņš zem akmeņiem un citiem lielākiem zemūdens šķēršļiem veido ligzdu, kuru arī apsargā.

Plotosus lineatus inde uzkrājas dziedzeros un plūst pa zivtiņas robainajām muguras adatiņām un krūšu spurām. Indes dzelkšņi parasti nolūzt, kad kāds tiek sadurts, un paliek upura brūcē.

Šīs zivis galvenokārt tiek iegūtas ar tīkliem, neuzmanības dēļ sadurti tiek simtiem zvejnieku. Indei piemīt neirotoksiskas un hemolītiskas īpašības, sadzeltajam cilvēkam, tā var izraisīt stipras sāpes, išēmiju, muskuļu spazmas, elpošanas mazspēju, nejutīgumu, drudzi, vājumu, sliktu dūšu, lokālu paralīzi un reiboni. Smagos gadījumos ir masīvs visas ekstremitātes pietūkums un veidojas pat gangrēna ap brūcēm. Zinātniskajā literatūrā ir minēti vairāki letālie iznākumi.

Svītrainais zušu samu zivs ir komerciāla zivs. To iegūst liekot tīklus un traļus.

Interesants šķiet fakts, ka samu mazuļus pārdod akvāristiem, bet jau pēc pavisam īsa laika zivtiņa paaugsies.

 

Zivis ar garajiem deguniem

Lielākās Sarkanās jūras zivju adatas ir fistulariidae dzimtas zivis. Sarkanajā jūrā ir sastopamas divas to sugas: Fistularia commersonii un F. petimba. Pēdējā garums sasniedz pat 2 metrus. Šīs zivis vienmēr piesaista uzmanību ar savu neparasto izskatu, gariem, bet milzīgiem žokļiem, kas nesteidzīgi peld gar koraļļiem. Šo zivju nosaukumi dažādās valodās norāda uz to līdzību ar mūzikas instrumentiem: piemēram, krievu valodā tā zivs – flauta, bet tulkojot Fistularia no latīņu valodas nozīmē kornete (taurei līdzīgs mūzikas instruments). Flautas dzīvo Klusajā un Indijas okeānā, bet 2000. gada Izraēlas ihtiologi publicēja datus, ka Fistularia commersonii ir atklāti arī Vidusjūrā, pastāv uzskats, ka šīs flautas Vidusjūrā izpeldējušas cauri Suecas kanālam. Flautas ir nakts plēsējas. Šīs zivis uzbrūk mazajām zivtiņām no slēptuvēm vai piezogas pie sava upura izmantojot slikto redzamību zem ūdens nakts laikā. Pati zivs ir ēdama, bet neesot garšīga, vismaz tā apgalvo tie, kas to ir nogaršojuši.

Citas gardeguna zivis pieder pie Belonidae dzimtas. Un šeit sākas “jautrības” ar nosaukumiem dažādās valodās. Piemēram, krievu valodā šo dzimtu sauc Syngnathidae, bet angliski Pipefishes, kas nozīmē ir adatas zivis jeb zivis caurulītes. Interesanti, ka krieviski jūras adatām sauc par mazās Syngnathidae dzimtas zivtiņas, kuras angliski sauc par Pipefishes. Tāpēc tulkojumos rodas neskaidrības.

Sarganu dzimta ir liela un visai plaši izplatīta. Tās mīt ne tikai jūrās (to starp arī Latvijā), bet arī saldūdeņos. Sarkanajā jūrā ir sastopamas 4 sugas sarganu, taču pat lielākā no tām, krokodils Tylosurus crocodilus, neizaug garāks par pusotru metru. Vidusjūrā ir mīt vairāk vēja zivju, 6 sugas, no kurām 3 ir arī Sarkanajā jūrā.

Sargani barojas ar zivīm, kuras medī vienatnē vai nelielās grupās. Kā noprotams no angļu valodas nosaukuma houndfish dzenātājzivis, jo tās dzenā medījumu netālu no ūdens virsmas, bet panākot, satver to pa vidu ķermenim ar garajiem žokļiem.

Sargani ir garšīgas un tādēļ pieprasītas zivis.

Nav reģistrēti gadījumi, kad flautas uzbruktu cilvēkiem, savukārt sargani rada zināmas briesmas. Tās var iedurties ar savu asu degunu, kad no bailēm izlec laukā no ūdens vai kad izbiedē zivis pēkšņs gaismas stars. 16 gadus vecais Mohammeds Iduls naktī makšķerēja no laivas kopā ar savu skolas draugu Sardi. Apmēram 500 metrus no pludmales, Sardi ieslēdza lukturīti. Un tad pēkšņi no ūdens izlēca sarguns un ietriecās Mohammeda kaklā. Zivs caurdūra Muhameda kaklu tieši no zoda līdz galvaskausa pamatnei. Pēc tam zēns izkrita no laivas jūrā, bet viņa kaklā esošā zivs turpināja kustēties un raustīties, mēģinot aizbēgt, un ievilka pusaudzi ūdenī. Muhameds satvēra zivi ar roku un centās to cieši noturēt, lai tā nekustētos un nepasliktinātu jau tā slikto situāciju.

Mohammeda draugs Sardi centās izvilkt zivi no kakla, lai novērstu asiņošanu. Zēniem brīnumainā kārtā izdevās aizpeldēt līdz pludmalei. Pēc tam, kad viņi izpeldēja krastā, Muhameda tēvs viņu nogādāja slimnīcā, kas atrodas pusotras stundas braucienā no viņu ciemata Indonēzijas Sulavesi salas dienvidaustrumos. Taču slimnīcā ārsti zivij nogrieza ķermeni, bet galvu, taču viņi nevarēja izvilkt no Muhameda kakla, jo trūka tam nepieciešamā aprīkojuma. Zēns tika nosūtīts uz citu, lielāku slimnīcu Sulavesi dienvidos. Bet pat tur ārsti bija apdullināti par šo situāciju.

Slimnīcas direktors Halids Salehs sacīja, ka tā ir pirmā reize, kad viņš saskārās ar šādu gadījumu. Bija nepieciešami pieci speciālisti, lai no puiša kakla izvilktu to, kas no zivs bija palicis pāri. Operācija ilga vienu stundu.

 

Grūbas copei!

 

Septembris ir mēnesis, kad interesi par ēsmām pastiprināti interesējas karpu dzimtas zivis. Bieži vien raudām, karūsām un līņiem paredzētos baltos gaļas tārpiņus dažu sekunžu laikā noknibina mailītes, auslejas un mazās raudiņas, lielās pat klāt nevar tikt. Šādos brīžos lieti noder dažkārt nepelnīti aizmirstā ēsma grūbas. Tad nu dažas rindiņas, kā pagatavot grūbas.

Makšķerēšanai izmanto tikai veselas grūbas.

Vispirms tos uz 2 stundām iemērcē aukstā ūdenī, pēc tam katliņā uz lēnas uguns vāra. Grūbu sautēšana beidzas, kad tās verdošā ūdenī pabūs vismaz 5 – 6 minūtes. Pēc vārīšanas grūbas ieteicams ietīt segā un ļaut tām lēni atdzist. Kad grūbas ir atdzisušas tās sietā noskalo un izklāj uz tīra papīra lai apžūtu.

Iespējama arī grūbu ātrā pagatavošana. Termosā ieber ¼ grūbas un aplej ar 2/3 verdoša ūdens. Termosu cieši noslēdz un atstāj tur grūbas uz apmēram 1,5 stundām. Pēc to sautēšanas termosā grūbas izber celofāna maisiņā un apber ar rīvmaizi. Pie karstām grūbām smalkā rīvmaize labi līp klāt, bet ūdenī tās lēni atdalās no tās, piesaistot zivju uzmanību.

Protams, grūbas iespējams apstrādāt arī ar dažādiem aramatizatoriem, kurus iespējams iegādāties makšķernieku piederumu veikalos. Interesanti, ka daži makšķernieki termosā sautēšanas laikā pievieno arī medu vai sagrieztus saldus ābolus. Nekādā gadījumā nedrīkst pievienot skābus ābolus, jo zivis skābajai ēsmai netuvosies. Dažkārt lieliskus panākumus iespējams gūt uz koši sarkanām grūbām. Šim nolūkam lietderīgi izmantot parastās pārtikas krāsvielas. Nereti, pieredzējuši makšķernieki uz āķa liek tā saucamo „hamburgeru”, tas ir grūbas ar trīsuļodu kāpuriem vai sliekām u.t.t.     

Izmantojot par ēsmu grūbas, ieteicams tās arī pievienot iebarojamai ēsmai. 

Uzglabā grūbas nedaudz eļļā samērcētā lupatiņā vai plastmasas kastītē. Uz āķa vienlaicīgi sprauž vairākas grūbas.

Grūbas uz āķa turas lieliski, tāpēc iespējams likt gan uz pludiņmakšķeres, gan gruntsmakšķeres āķa, piesakās brekši, pliči, ruduļi, karūsas un karpas.   

 Fragments no manas grāmatas

"Makšķernieka pavārgrāmata"