Lielākās Sarkanās jūras zivju adatas ir fistulariidae dzimtas zivis. Sarkanajā jūrā ir sastopamas divas to sugas: Fistularia commersonii un F. petimba. Pēdējā garums sasniedz pat 2 metrus. Šīs zivis vienmēr piesaista uzmanību ar savu neparasto izskatu, gariem, bet milzīgiem žokļiem, kas nesteidzīgi peld gar koraļļiem. Šo zivju nosaukumi dažādās valodās norāda uz to līdzību ar mūzikas instrumentiem: piemēram, krievu valodā tā zivs – flauta, bet tulkojot Fistularia no latīņu valodas nozīmē kornete (taurei līdzīgs mūzikas instruments). Flautas dzīvo Klusajā un Indijas okeānā, bet 2000. gada Izraēlas ihtiologi publicēja datus, ka Fistularia commersonii ir atklāti arī Vidusjūrā, pastāv uzskats, ka šīs flautas Vidusjūrā izpeldējušas cauri Suecas kanālam. Flautas ir nakts plēsējas. Šīs zivis uzbrūk mazajām zivtiņām no slēptuvēm vai piezogas pie sava upura izmantojot slikto redzamību zem ūdens nakts laikā. Pati zivs ir ēdama, bet neesot garšīga, vismaz tā apgalvo tie, kas to ir nogaršojuši.
Citas gardeguna zivis pieder pie Belonidae dzimtas. Un šeit sākas “jautrības” ar nosaukumiem dažādās
valodās. Piemēram, krievu valodā šo dzimtu sauc Syngnathidae, bet angliski Pipefishes, kas nozīmē ir adatas zivis
jeb zivis caurulītes. Interesanti, ka krieviski jūras adatām sauc par mazās Syngnathidae
dzimtas zivtiņas, kuras angliski sauc par Pipefishes. Tāpēc tulkojumos rodas
neskaidrības.
Sarganu dzimta ir liela un visai plaši izplatīta. Tās mīt ne tikai jūrās (to starp arī
Latvijā), bet arī saldūdeņos. Sarkanajā jūrā ir sastopamas 4 sugas sarganu,
taču pat lielākā no tām, krokodils Tylosurus
crocodilus, neizaug garāks par pusotru metru. Vidusjūrā ir mīt vairāk vēja zivju,
6 sugas, no kurām 3 ir arī Sarkanajā jūrā.
Sargani barojas ar zivīm, kuras medī vienatnē vai
nelielās grupās. Kā noprotams no angļu valodas nosaukuma houndfish dzenātājzivis, jo tās dzenā medījumu netālu no ūdens
virsmas, bet panākot, satver to pa vidu ķermenim ar garajiem žokļiem.
Sargani ir garšīgas un tādēļ pieprasītas zivis.
Nav reģistrēti gadījumi, kad flautas uzbruktu cilvēkiem,
savukārt sargani rada zināmas briesmas. Tās var iedurties ar savu asu degunu,
kad no bailēm izlec laukā no ūdens vai kad izbiedē zivis pēkšņs gaismas stars.
16 gadus vecais Mohammeds Iduls naktī makšķerēja no laivas kopā ar savu skolas
draugu Sardi. Apmēram 500 metrus no pludmales, Sardi ieslēdza lukturīti. Un tad
pēkšņi no ūdens izlēca sarguns un ietriecās Mohammeda kaklā. Zivs caurdūra
Muhameda kaklu tieši no zoda līdz galvaskausa pamatnei. Pēc tam zēns izkrita no
laivas jūrā, bet viņa kaklā esošā zivs turpināja kustēties un raustīties,
mēģinot aizbēgt, un ievilka pusaudzi ūdenī. Muhameds satvēra zivi ar roku un centās
to cieši noturēt, lai tā nekustētos un nepasliktinātu jau tā slikto situāciju.
Mohammeda draugs Sardi centās izvilkt zivi no kakla,
lai novērstu asiņošanu. Zēniem brīnumainā kārtā izdevās aizpeldēt līdz
pludmalei. Pēc tam, kad viņi izpeldēja krastā, Muhameda tēvs viņu nogādāja
slimnīcā, kas atrodas pusotras stundas braucienā no viņu ciemata Indonēzijas
Sulavesi salas dienvidaustrumos. Taču slimnīcā ārsti zivij nogrieza ķermeni,
bet galvu, taču viņi nevarēja izvilkt no Muhameda kakla, jo trūka tam
nepieciešamā aprīkojuma. Zēns tika nosūtīts uz citu, lielāku slimnīcu Sulavesi
dienvidos. Bet pat tur ārsti bija apdullināti par šo situāciju.
Slimnīcas direktors Halids Salehs sacīja, ka tā ir
pirmā reize, kad viņš saskārās ar šādu gadījumu. Bija nepieciešami pieci
speciālisti, lai no puiša kakla izvilktu to, kas no zivs bija palicis pāri.
Operācija ilga vienu stundu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru