Dažreiz makšķernieki un īpašnieki akvāriji uzstāda
jautājums: vai zivis guļ? Šāds jautājums nav nekāds brīnums, jo neviens, nekad
nav redzējis zivis ar aizvērtām acīm. Atbilde ir pavisam vienkārša, zivīm nav
ko aizvērt, jo tām nav plakstiņu. Atpūšas zivis savādāk kā to dara cilvēki,
putni un zīdītāji.
Miegs zivīm ir atpūtas
fāze. Visas funkcijas noris lēnāk, ķermenis paliek nekustīgs, bet reakcija novājināta.
Dažām zivīm, kas galvenokārt mīt dziļākos ūdeņos iespējams pat pieskarties, tās
nejūt ne mazākās briesmas. Atpūstas laikā lielākā daļa zivju kļūst gandrīz
nekustīgs, savukārt ir zivis, piemēram tunzivis un haizivis pastāvīgi ir
kustībā, bet guļ jeb pareizāk būtu teikt atpūšas tās “apguļoties” ūdenī lai
straume nes tās ķermeni. Ja caur šo zivju žaunām neskalosies ūdens zivis var nosmakt.
Dažādu zivju veidu “miega” īpatnības
Zivju atpūtas īpatnības atkarīgas no to šķirnes. Piemēram,
astronotus jeb oskari, kuru latīniskais nosaukums ir (Astronotus ocellatus) guļ uz gultnes vai karājas ar galvu uz leju. Klauns
zivis, kas ir jūras zivs, vienkārši apguļas uz grunts. Citi veidi vienkārši paliek
nekustīgi.
Kā zivis guļ atklātos ūdeņos jeb dabā?
Mencas guļ uz sāniem, butes ierokas smiltīs, siļķes
guļ ar vēderu uz augšu un dreifē ūdens straumē. Vairums zivju meklē miegam kādu
noslēgtu stūrīti, pioemēram starp akmeņiem vai to plaisām, zivis meklē guļvietu
starp aļģēm vai koraļļiem.
 |
| Mencas |
Taču ne visas zivis naktī guļ. Nakts plēsoņas (vēdzeles
un sami) dod priekšroku pa diena gulēt. Pēc nemierīgas nakts arī dienas zivis pa
gaismu var dažkārt nosnausties. Visus pārspēj delfīni (taču delfīni nav zivis,
bet gan zīdītāji). Tie praktiski neguļ vispār. Atpūtas laikā delfīnu smadzeņu puslodes
ir nomodā uz maiņām, lai varētu uzpeldēt līdz ūdens virsmai un ieelpot gaisu. Pārējā
laikā delfīnu smadzenēm strādā abas puslodes. Kopumā zivju atpūta atkarīgs no sugas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru