Būtu jauki...

 

... ja man būtu šāda guļamistaba. Zinu, ka dzīvojot mikrorajona 5 stāvā par šādu guļamistabu iespējams tikai sapņot, bet pasapņot taču drīkst, vai ne?

Tās ir tikai manas pārdomas

 

Pieredzējušiem makšķerniekiem vienmēr ietrīcēsies sirds, kad tie redzēs, ka rītausmā kāda vēl nezināma zivtiņa interesējas par tai piedāvāto ēsmu. Pludiņš stāv kā zaldātiņš, bet te pēkšņi tas sāk slīdēt uz sāniem un iegrimst. Ir pienācis laiks piecirst un sākt auklas ietīšanu. Ir! Tagad sākas cīņa ar visnotaļ iespaidīga izmēra karūsu, kuras ķermenis ir aptraipīts vara krāsā, ķermenis ir stiprs, cīņa bija patīkama. Šī mirkļa dēļ makšķernieki ir gatavi stundām ilgi sēdēt pie ūdens, raudzīties tajā, klausīties klusumā un izbaudīt mieru, jā, jā mieru, jo pilsētas troksnis tā nogurdina, ka Tavas baterijas gluži vienkārši ir tukšas, bet uzlādēt tās iespējams vienīgi sev patīkamā nodarbē, kad redzi kā mostas daba, kā 4 un dažās minūtēs no rīta savu koncertu iesāk putnu kori, to ir daudz, bet putnu balsis prot atšķirt tikai retais, mēs esam bagāti, jo ne jau viesiem ir lemts mosties līdz ar ūdenī peldošajiem putniem, kas nakšņoja gandrīz turpat, pie tavām kājām.

Interesanti šķiet, agrāk makšķernieki dabā brauca izbaudīt manis augstāk minēto, bet tagad tie brauc sportot. Viss plūst, viss mainās. Mainās arī cilvēku sapratne par dabu, par visu dzīvo dabā. Cita paaudze? Jā, katrā ziņā cita, kura vēlas lai viņiem pievērstu zināmu uzmanību. Ne asakas viesiem dabas mīļotājiem. Makšķerēšana, ir, bija un būs atpūtas veids, zināma veida relaksācija un tikai tad sports.  

Pie Taivānas krastiem novērota 'pasaules gala' zivs – siļķu karalis

 

Pasaules ūdeņu dzīles slēpj milzum daudz dažādu noslēpumainu un neparastu radību, kas ik pa laikam tomēr nonāk cilvēku uzmanības lokā. Tā nupat pie Taivānas krastiem novērota retā un leģendām apvītā milzu airzivs (Regalecus glesne), ko dēvē gan par siļķu karali, gan pasaules gala zivi, jo tās parādīšanās vēstot par kataklizmām, vēsta ārzemju mediji.

Foto un teksts no delfi.lv

Vertikāli stāvošo zivi ievēroja nirēju grupa jūrā netālu no Rufangas. Viņiem izdevās piepeldēt klāt siļķu karalim, nofilmēt to un pat pieskarties. Nofilmētais materiāls nekavējoties strauji izplatījās tīmeklī. Uz sudrabotā un gludā zivs ķermeņa redzamas neparastas iedobes, kas varētu būt rētas no haizivju uzbrukumiem, raksta "The Hindustan Times". Spriežot pēc videomateriāla, šī airzivs bija apmēram divus metrus gara, kas nav nekāds iespaidīgais izmērs šīs sugas pārstāvjiem. Senākas liecības vēsta, ka siļķu karalis var sasniegt pat 17 metru garumu, kas to padara par pasaulē garāko kaulzivi. Tiesa, tie ir tikai nostāsti nevis oficiāli mērījumi. 2022. gadā pie Čīles krastiem zvejnieki noķēra sešus metrus garu siļķu karali. Vēl pirms tam viens 4,5 metrus garš, patiešām karalisks eksemplārs bija novērots pie Meksikas krastiem.

Airzivis mīt apmēram kilometru lielā dziļumā un ir maz izpētītas, tāpēc katru tās parādīšanos zinātnieki sveic ar sajūsmu. Gandrīz nekas nav zināms par airzivs uzvedību un vairošanos, ir maz informācijas par tās barošanās ieradumiem. Tāpat nav zināms, kāpēc šī zivs peld vertikāli.

Taivānas siļķu karalis atšķīrās ne tikai ar salīdzinoši nelielo izmēru, bet arī ar to, ka tā galvu nerotāja "kronis" – airzivīm ir pagarināti, spilgti sarkani muguras spuras stari, kas izskatās pēc kroņa, kas arī devis tām nosaukumu "siļķu karalis". Cilvēkam airzivs nav bīstama, tai ir salīdzinoši vāji žokļi, un tā barojoties ar planktonu.

Foto no privātā arhīva

Neparasto jūras radību, saprotams, apvij daudzas leģendas un ticējumi. Japānā airzivs nosaukums tulkojams kā "ziņnesis no Jūras dieva pils", un vietējā folklorā tā dēvēta arī par "pasaules gala zivi", jo tās parādīšanas vēstot par gaidāmu zemestrīci vai cunami. Zinātnieki gan apgalvo, ka šie fakti nav savstarpēji saistīti, taču pēc traģiskās Fukušimas katastrofas 2011. gadā krastā tika atrastas izskalotas vairākas airzivis.

"Nav zinātnisku pierādījumu šai sakarībai, tāpēc domāju, ka cilvēkiem nav, par ko uztraukties," izdevums "The Morning Post" citē Kagošimas universitātes ihtoloģijas profesoru Hirojuki Motomuru. "Es uzskatu, ka šīs zivis ūdens virspusē paceļas tad, kad to fiziskais stāvoklis ir slikts, nokļūstot ūdens straumēs, tāpēc tās lielākoties tiek atrastas beigtas."

Tas nozīmē, ka arī šis siļķu karalis pie Taivānas krastiem, bija uzpeldējis ūdens virspusē, seklajos ūdeņos, lai nomirtu.

teksts no delfi.lv

Vēl mazliet par iebarojamām ēsmām

 

Iegādājoties dažādu firmu iebarojamās ēsmas, ir vērts papētīt to sastāvu, protams, uz iepakojuma to neatradīsiet. Jāņem talkā balta papīra lapa, pie tam būtu vēlams labs apgaismojums. Jāuzber sauju iebarojamās ēsmas un tad ar spēcīgu palielināmo stiklu, iespējams, kaut daļēji noteikt, kas konkrētajā maisījumā ir iekļauts un tad iegūto informāciju ņemt par pamatu un sākt eksperimentēt. Tāpat nebaidieties to nogaršot vai pēc ēsmas mīcīšanas metiet sev tuvumā nelielu bumbiņu un skatieties, kā tā uzvedas ūdenī, kāds ir bumbas sadalīšanās ātrums un ēsmas inerce.

Dažiem cilvēkiem nav īstas skaidrības par zemi, kuru iejauc iebarojamā ēsmā. Kāds no šīs zemes labums.

Zeme samazina iebarojamās ēsmas uzturvērtību, tā paslēpj sevī ēsmas sastāvdaļas, zivis daudz čubinās, bet nav paēdušas. Zeme iebarojamā vietā rada duļķainību, kas pievelk zivis no tālienes. Ēsma iekrāso gultni tumšākā krāsā, jo daudzām zivīm nepatīk tuvoties vietai, kurai ir gaišas vietas, kas izceļas.

Pieredzējuši makšķernieki iesaka vienmēr ēsmai pievienot balastu (vienkāršu melnzemi) arī vasarā, kad zivīm ir lieliska apetīte. Siltā ūdenī līdz 30%, bet aukstā ūdenī līdz 60%.

Zeme jāņem no pļavām, nevis piesārņotām vietām ūdenskrātuves tuvumā. Pēc tam noteikti jāizsijā uz sieta. Bet vislabāko zemi un jau gatavu lietošanai var savākt no kaudzes, ko izveidojis kurmis.

Kāds mans paziņa bieži makšķerēja savā dzimtas dīķī, ko izracis kāds no dzimtas senčiem. Dīķī dzīvo brangas karpas, smukas karūsas un līņi. Ir izveidota peldvieta, nu ar vienu vārdu sakot viss pa smuko, viss kā pie cilvēkiem. Te viņš man zvana un stāsta, ka savu dīķi gandrīz aizbēris. Sākumā pat neiedomājos ka tā tas ir iespējams. Šis un citi radi makšķerē galvenokārt vienā vietā. Dziļums esot bijis aptuveni 2.5 – 3 metri, te šis saka, ka nu dziļums makšķerējamā vietā ir 1.5 metri. Izrādās, katrs, kuram nav slinkums, bet vēlas makšķerēt sagatavo inventāru, sagatavo iebarojamo ēsmu ar zemi un… pēc dažiem mēnešiem aizber dīķi, jo zeme taču tiek bērta vienā vietā un ja katrs atnāk un tikai ieber… izdari secinājumus pats. Man domāt, ka labāk ir izmantot spēka barību jeb kombikormu, jo tas arī rada duļķi, bet to apēd citi zemūdens radījumi, kas pārtiek no visa tā kas ir šajā barībā un dīķis nemainīs dziļumu.