Dažiem cilvēkiem nav īstas skaidrības par zemi, kuru iejauc iebarojamā ēsmā. Kāds no šīs zemes labums.

Zeme samazina iebarojamās ēsmas uzturvērtību, tā paslēpj sevī ēsmas sastāvdaļas, zivis daudz čubinās, bet nav paēdušas. Zeme iebarojamā vietā rada duļķainību, kas pievelk zivis no tālienes. Ēsma iekrāso gultni tumšākā krāsā, jo daudzām zivīm nepatīk tuvoties vietai, kurai ir gaišas vietas, kas izceļas.

Pieredzējuši makšķernieki iesaka vienmēr ēsmai pievienot balastu (vienkāršu melnzemi) arī vasarā, kad zivīm ir lieliska apetīte. Siltā ūdenī līdz 30%, bet aukstā ūdenī līdz 60%.

Zeme jāņem no pļavām, nevis piesārņotām vietām ūdenskrātuves tuvumā. Pēc tam noteikti jāizsijā uz sieta. Bet vislabāko zemi un jau gatavu lietošanai var savākt no kaudzes, ko izveidojis kurmis.

Kāds mans paziņa bieži makšķerēja savā dzimtas dīķī, ko izracis kāds no dzimtas senčiem. Dīķī dzīvo brangas karpas, smukas karūsas un līņi. Ir izveidota peldvieta, nu ar vienu vārdu sakot viss pa smuko, viss kā pie cilvēkiem. Te viņš man zvana un stāsta, ka savu dīķi gandrīz aizbēris. Sākumā pat neiedomājos ka tā tas ir iespējams. Šis un citi radi makšķerē galvenokārt vienā vietā. Dziļums esot bijis aptuveni 2.5 – 3 metri, te šis saka, ka nu dziļums makšķerējamā vietā ir 1.5 metri. Izrādās, katrs, kuram nav slinkums, bet vēlas makšķerēt sagatavo inventāru, sagatavo iebarojamo ēsmu ar zemi un… pēc dažiem mēnešiem aizber dīķi, jo zeme taču tiek bērta vienā vietā un ja katrs atnāk un tikai ieber… izdari secinājumus pats. Man domāt, ka labāk ir izmantot spēka barību jeb kombikormu, jo tas arī rada duļķi, bet to apēd citi zemūdens radījumi, kas pārtiek no visa tā kas ir šajā barībā un dīķis nemainīs dziļumu.