Belonesox belizanus īpatņi Petenicas ezerā (Petén itzá) pievērš uzmanību ar savu visai biedējošo izskatu.

Interneta dzīlēs "uzpeldēja" šādi visai interesanti un pat biedējoši skati par šīm zivtiņām. Domāju, ka gandrīz visi akvāristi savulaik, kāds vēl šodien tur savos akvārijos gupijas, mazas, nevienam nekaitīgas zivtiņas, kas dzemdē dzīvus mazuļus, arī belonesox ir dzīvdzemdētājas, bet jau ar asiem un daudziem zobiņiem. Intereses pēc sameklēju informāciju par šīm zivtiņām. Palasi arī Tu.

Foto autors David Rodriguez (Gvatemala)

Dzīvo Atlantijas okeāna piekrastes saldūdeņos, bet  dažreiz sālsūdeņos, līdz ar to tās sastopamas Meksikā, Gvatemalā, Hondurasā, Nikaragvā un, iespējams arī Amazones lejas baseinā. Tās ir sastopamas arī Dienvidu Floridā, bet tas jau ir ieviešanas rezultāts (cilvēks atvedis uz šo rajonu). Krāsa ir pelēcīgi brūna, ar maziem tumšiem punktiņiem sānos.

Pie ģints pieder viena suga, taču daži ihtiologi to iedala 2 pasugās, no kurām viena ir sastopama tikai Jukatānā, bet otrā pārējā areāla daļās. Belonesox ir vienīgā plēsīgā zivtiņa šajā dzimtā, citas dzimtas pārstāvji var nodarboties ar kanibālismu, ēdot savus jeb citu zivju mazuļus, pie tam šis ir arī lielākais no visām dzimtas sugām: mātīšu garums var sasniegt pat 20 cm garumu, savukārt tēviņi ir mazāki, tie spēj izaugt līdz 15 cm. Akvārijos sastopamas parasti mazākas, nebrīvē esošie indivīdi būs 1,5 – 2 reizes mazākas nekā savvaļas īpatņi. Belonesox iespējams turēt tikai ar lielajām zivīm no citām sugām. Barošanai nepieciešama dzīvā barība: motiļi, dafnijas, daži akvāristi zivju ēdienkartē iekļauj arī sliekas, spāru kāpurus un pat kurkuļus.

Belonesox turēšanai nepieciešams plašs akvārijs, garumam jābūt vismaz  70 – 100 cm, vēlams blīvi apstādīt ar augiem. Daži autori iesaka ūdenim pievienot sāli (atkarībā no zivtiņas labsajūtas, bet sāls jāpievieno no 1 tējkarotes līdz 2 ēdamkarotēm uz katriem 10 litriem ūdens). Labāk turēt baros, vairāki tēviņi uz 2 – 3 mātītēm. Ielaist akvārijā zivtiņas pāros nav laba doma, jo tas ir bīstami tēviņam, īpaši, ja ir nepietiekama barošana, garākā mātīte var viegli apēst pat lielu tēviņu. Ūdens parametriem jābūt šādiem T=(14) 20 – 30°C. Attiecībā uz ūdens sastāvu zivis nav īpaši prasīgas, bet dH jābūt virs 8°, pH ir aptuveni 7,0. Pirmos pēcnācējus mātītes var dot 5 – 7 mēnešu vecumā. Ieteicams vaislās mātītes barot ar dažādu veidu dzīvu barību, īpaši zivtiņām garšo motiļi, dafnijas un arī zivju mazuļi. Vaislas mātītēm turēšanas apstākļiem jābūt tādiem pašiem kā iepriekš minēts, bet ūdens temperatūru ieteicams pakāpeniski paaugstināt līdz 25 – 30 °C.

Dzemdībām nobriedušu mātīti labāk ielaist speciālā akvārijā, kas ir blīvi piestādīts ar augiem, kuru biezokņos no pašas mātītes var paslēpties tikko dzimušie mazuļi. Grūtniecība katrai zivtiņai ir individuāla, tā var ilgt no 1 līdz 2 mēnešiem, vidēji intervāli starp mazuļu dzimšanu ir 42 dienas. Viena mātīte spēj iznērst no 20 – 100 mazuļiem. Ir ziņas, ka lielajām mātītēm ir piedzimuši vairāk nekā 200 īpatņi, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā 300. Mazuļi ir lieli (2 – 3,5 cm gari) un uzreiz pēc piedzimšanas var baroties ar sīkajiem vēžveidīgajiem un citu dzīvo barību.