Nu gandrīz viss par brekšiem, biogrāfija un makšķerēšana (3. turpinājums)

(3 turpinājums)

Jūs piekritīsiet, ka ne vienmēr graudaugu, pašgatavā putra atbilst šīm prasībām. Protams, ja pašizgatavotās ēsmas sastāvā nav N-tie komponenti, kas būtu līdzvērtīgi veikalos iegādāmajiem, makšķerēšanas speciālistu izstrādātajām iebarojamām ēsmām.

foto no http://www.luontoportti.com

Mēģināsim detalizēti iedziļināties iebarojamās ēsmās. Un tā iebarojamai ēsmai jāpiesaista zivis vietai kur atrodas āķis ar ēsmu. protams, tikko gatavotā putra piesaista zivis ar savu specifisko smaržu, pie tam daudzi makšķernieki pievieno klāt arī sasmalcinātas saulespuķu sēklas un citas smaržvielas (vanilīnu; anīsu) u.t.t. Tas viss ir labi, bet tikko ēsma atrodas ūdenī, tā situācija krasi mainās. Visi aromatizatori no pagatavotās putras vairāk vai mazāk izskalojās, bet pati putra palikusi barotavā “atgriežas” pie makšķernieka. Domāju, ka šādu niansi ir ievērojuši daudzi gruntsmakšķeru cienītāji.

Iebarojamai ēsmai ir jāpievērš zivju uzmanība jau no tālienes, zivis dažādas smaržvielas atšķir jau pa gabalu. Un šādi piesaistošie komponenti ir dažādu firmu iebarojamo ēsmu paciņās, ko piedāvā katrs sevi ciešošs makšķerlietu piederumu veikals. Iebarojamā ēsmā, ko makšķernieki gatavo mājās šādu komponentu nav, labākajā gadījumā, smaržvielas izplatās dažu desmitu metru attālumā.

Otrs nosacījums, kas iebarojamai ēsmai būtu jāpilda ir noturēt zivis iebarotās vietas tuvumā, tas ir pie āķa ar ēsmu. laba, kvalitatīva iebarojamā ēsma no barotavas izskalojās nelielās porcijās, tik daudz, lai zivis ar to paēst nevarētu, bet lai ēsma tām rosinātu apetīti. Ļoti labi šo funkciju pilda graudaugu putra, bet ne uz ilgu laiku, jo tālāk straume aizskalo barību, jo mazāk no tās ir kāds labums. Savukārt, ja izmantosit rūpnieciski ražotās iebarojamās ēsmas, tad brekši jau tālumā sajutīs ko garšīgu un noteikti meklēs no kurienes rodas patīkamā smarža, ar mazajām ēsmas daļiņām un vēlēsies nogaršot arī ko lielāku, ēsmu, kas  ir uzsprausta uz āķa. Vienkārši ar mazajām iebarojamās ēsmas daļiņām tās nespēs “pieēsties”, bet apetīte būs fantastiska.

Rakstot šīs rindas nedomāju, ka zvērinātie pašizgatavoto ēsmu gatavotāji tūlīt atteiksies no savām iecienītajām ēsmām un nekavējoties dosies uz savu iecienīto copmaņu piederumu veikalu un iegādāsies dažas paciņas iebarojamās ēsmas. 
 

zīmējums no gardonelancourtois.free.fr

Ir jau brīži kad lieliski iespējams iztikt arī ar pagatavoto ēsmu. Parasti pagatavotā ēsma lieliski iedarbojās tikai divos gadījumos: pēc nārsta periodā, kas ir vasaras sākumā un rudenī, kad ir manāmas īslaicīgas brekšu aktivitātes. Pārējā laikā brekšu copes ir epizodiskas.

Pēc nārsta brekši ir saēdušies dažādas delikateses un barības izvēlē kļūst izvēlīgi vai varētu teikt kaprīzi. Īstenie brekšu copmaņi sēž dienām un naktīm, bet brekši par viņu piedāvātajām ēsmām izrāda minimālu interesi, piesakās tikai retos gadījumos. Nu neparko negrib brekši uzēst pagatavoto iebarojamo ēsmu. Bet kāpēc?

Agrāk, kad nebiju iedziļinājies iebarošanā un iebarojamo ēsmu receptēs bieži naktīs paliku bez iespaidīgām zivīm, tad jau sāku domāt par lietas būtību un uzdevu sev dažādus jautājumus, uz kuriem atbildēt nevarēju, līdz nolēmu pamēģināt dažādu firmu ražojumus.

Labas un kvalitatīvas iebarojamās ēsmas piedāvā dažādas firmas, kuru izstrādāšanā ir piedalījušies pasaulē pazīstami makšķernieki – sportisti. Arī es esmu izstrādājis veselu iebarojamās barības sēriju. Barības izvēle ir tīri individuāla lieta, arī visās ūdenskrātuvēs tā nedos gaidītos rezultātus, nosaukt konkrētu ūdenskrātuvi un labāko iebarojamo ēsmu es neņemos. Nevar dot tiešas rekomendācijas. Katram makšķerniekam izvēle ir jāveic pašam, pie tam izvēle veikalos ir plaša un ļoti daudz kas ir lasāms laikrakstos un žurnālos.

Katra ūdenskrātuve ir specifiska un tā barība, kas ļoti labi piesaista vienā ūdenskrātuvē, varbūt nemaz nav derīga citā ūdenī.

Darbojoties ar “firmīgajām” ēsmām nevaru apgalvot, ka tagad brekši un citas zivis lec ārā no ūdens, gadās, ka brekši jau ir paēduši un kļuvuši ļoti kaprīzi, tomēr panākumi ir un tas ir pats galvenais.

Cilvēks vienmēr ir ar kaut ko neapmierināts, tā arī es. Man nepatīk, ka barība no barotavas ļoti ātri izskalojās, tātad nākas lieki trokšņot, jo jāpārmet ir barotava un āķis. Pie tam šie biežie metieni piesaista arī kaimiņu uzmanību, ja esi atnācis trenēties iemest ēsmu, tad dodies uz citu vietu, jo mēs taču ķeram zivis, bet tu mums traucē. Šādā situācijā esmu bieži vien nonācis. Šie vīri dažkārt vēl pamāca, kā pareizi būtu jāiemet ēsma.

Vēl no bērnības laikiem atceros, kā pieredzējuši vīri, kuru lomos vienmēr, nu gandrīz vienmēr bija iespaidīgas zivis, to skaitā arī skaisti brekši teica apmēram tā: “Breksim noteikti jāiepeld savā iecienītajā bedrē, ja jau viņš nav iepeldējis. Tikai gaidi, kad viņš pieteiksies. Bieži vien ir tā, ka no brekšu copēm nav ne miņas, bet jau tuvojoties vakara krēslai, sākas brekšu mielasts”.

Bet no brekšiem ne vēsts. Un tad jūs vainojat visu iespējamo, gan laika apstākļus, gan ēsmu, gan mānekļus, gan iebarojamo ēsmu, visu, bet ne tikai savu izraudzīto vietu. Varbūt vajadzēja brekšus piebarot un gaidīt brekšu copi dažus metrus tālāk no viņu iecienītās bedres. 

beigas