Nu gandrīz viss par brekšiem, biogrāfija un makšķerēšana (2. turpinājums)

Brekšu makšķerēšana ir ļoti interesanta un aizraujoša. Pat pludiņš, kad copē breksis reaģē savādāk. Varētu pat teikt, ka tā ir viņu “firmas” pieteiciens. Pludiņš no sākuma, it kā noraustās, pēc tam tas lēnām izlien no ūdens un viss beidzot noguļas ūdens virspusē. Tas nozīmē, ka zivs ir ēsmu saķērusi un pacēlusi līdz ar atsvaru. Pludiņš, “atbrīvojies” no atsvara sāk uzpeldēt. Bet piecirst vēl ir par agru. Piecirst vajadzīgs, tad, kad pludiņš sāk slīdēt prom vai arī ienirst.

foto no www.elpeckeudesomme.fr

Brekšu iebarošana.

Mūsdienās makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus bez iebarošanas ēsmas, sevišķi vietās kur to ir maz ir bezcerīgi, iespējas noķert tikai gadījuma zivis. Pie tam nereti ir tāda sajūta, ka brekši un arī citas zivis ir beigušas kādu mācību iestādi, jo diena paiet bez ievērojamiem panākumiem.

Pie ūdenskrātuvju krastiem arvien retāk iespējams sastapt makšķerniekus, kas makšķerē bez barotavām. Barotavas ir kļuvušas ļoti populāras gruntsmakšķernieku vidū. Protams, ideāli, ka iebarojamā ēsma un āķis ar ēsmu atrodas blakus.

Vēl dažus gadus atpakaļ makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, tostarp arī miežu un citu graudaugu putras, saspaidīja to barotavās, bet toreiz jau nebija pārdošanā jau gatavās iebarojamās ēsmas, ar kurām iespējams gūt lieliskus panākumus. Godīgi sakot, agrāk arī zivju bija vairāk, tagad dažkārt man liekas, ka ūdeņos ir vairāk samestu āķu, nekā zivju.

Bet kas tad ir miežu putra ar un bez smaržvielām? Tā ir barība un nekas vairāk. Bet kas tad ir iebarojamā ēsma? Kādas funkcijas un uzdevumi, nokļūstot uz gultnes tai būtu jāpilda?

1. Piesaistīt zivis, arī brekšus makšķerējamai vietai;

2. Noturēt zivis vietā, kur atrodas barotava un āķis;

3. Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot zivis, bet gan rosināt tām tikai apetīti un nobaudīt delikatesi, kas ir uzsprausts uz āķa; 
4. “Iemidzināt” zivju uzmanību un aizdomas par gaidāmajām briesmām.