trešdiena, 2018. gada 17. oktobris

Pamodušās ir vēdzeles (1. daļa)


Kad ūdens un gaisa temperatūra ir sasniegusi + 15 grādus vēdzeles “iekrīt vasaras miegā”. Šajā laikā tās izvairās no saules stariem un slēpjas zem akmeņiem, siekstām, ielien dažādās zemūdens alās un pārsvarā uzturas dziļumā, kur par ēsmu interesi neizrāda.

Foto no http://www.hlasek.com

Aktīvas tās atkal kļūst līdz ar ūdens atdzišanu, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi + 12 grādus, tās izlien no savām paslēptuvēm un meklē barību.
Agrākos gados vēdzeļu ir bijis ļoti daudz, vecākā gada gājuma makšķernieki, stāsta, ka tad kad viņi vēl bijuši puikas vēdzeles viņi ķēruši ar rokām dažādās mazās upītēs. Bet kas notiek tagad? Vēdzeles ir kļuvušas pavisam maz, jo tās izvairās no netīriem ūdeņiem. Jā, tagad laukus vairs neapstrādā ar dažādām ķīmiskām vielām, bet tagad par Latviju valda cita sērga – neprātīgā koku izciršana. Vēdzeles pamet tās ūdenskrātuves, kur ir daudz nogrimušu koku un to mizas.
Sākoties rudens vēsumam tās kļūst aktīvas un no dziļumiem pārvietojas uz seklākajām ūdenskrātuves vietām. Barību pārsvarā tās uzņem nakts laikā, it sevišķi, ja nakts ir vēsa, pat līst lietus un ir spēcīgs vējš. Vēdzelēm ļoti nepatīk kad naktī spīd mēness, mēness naktīs tās pārtrauc baroties. Vēdzeles ir arī ziņkārīgas, tās piesaista dažādas skaņas (ūdens šļaksti un pat cilvēku sarunas).
Foto no http://www.hlasek.com
Latvijā vēdzeļu aktivitātes ir novērojamas oktobra vidū, protams, ir iespējamas arī izņēmumi. No šī brīža vēdzeles piekopj klaiņojošu dzīvesveidu. Jo zemāka ūdens temperatūra, jo vēdzeles ir aktīvākas, un jo garākas kļūst naktis, jo tās ir rijīgākas.
Vēdzeļu delikatese ir ķīši un grunduļi, bet tās labprāt ķer arī citas zivis, kas šajā laikā ir kļuvušas miegainas un mazkustīgas. Pieredzējuši makšķernieki ir ievērojuši, ka ziemas laikā vēdzeles neatsakās no lielākiem ēsmas gabaliņiem, nekā tas ir pavasara sezonā.
Rudens rijīgums vēdzelēm turpinās līdz ledus uzsalšanai (izņēmumi ir naktis, kad spīd mēness). Līdz ar upju aizsalšanu vēdzeļu klaiņojumi ierobežojas, bet pēc divām nedēļām to klaiņojumi atkal atsākas.
turpinājums sekos

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pavisam īsi par troheusiem

  Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā...