Upes krastā sēž makšķernieks. Stundu. Divas. Trīs. Nekas neķeras. Tad
makšķernieks atceras, ka līdzi paņēmies pusstops. Viņš atver mugursomu, izņem
pudeli, atkorķē, paņem glāzi un ielej. Grasās jau dzert, te ierauga, ka pludiņš
slīd prom. Piecērt un izvelk mazu grundulīti. Grib to noņemt no āķa, bet
zivtiņa notirinās un – plunkš! – iekrīt pilnajā glāzē. Makšķernieks izķeksē
grundulīti laukā un iemet ūdenī. Bet pēc mirkļa – pludiņš nogrimst, un
makšķernieks izvelk lielu asari. Un sākās neticama ķeršanās – lieli asari ķērās
cits pēc cita. Pēc kādas pusstundas – spainis jau pilns. Pašā virsū lēkā
pamatīgs asaris un lamājas:
- Ak tu, sasodītais grunduli! Teici, ka te dodot dzert un laižot vaļā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru