Arī platajām zivīm garšo ķikuri (1. daļa)

Teicamus panākumus copējot, nodrošina zivju iebarošana un pieradināšana makšķerēšanas vietai. Ziemā brekšus parasti iebaro ar sīkajiem trīsuļodu kāpuriem, sasmalcinātām sliekām un baltajiem gaļas tārpiņiem. Tomēr jāatzīst, ka dažās ūdenskrātuvēs brekši lieliski jūt arī iebarojamo ēsmu, kuras pamatā ir augu valsts sastāvdaļas: saulespuķu rauši, sasmalcināti sausiņi, auzu pārslas u.t.t. Tomēr ar augu valsts barībām ziemā aizrauties nedrīkst, jo zivis ir kļuvušas mazaktīvas un augu barība nokļuvusi uz gultnes paliek neaiztikta, saskābst un sabojā ūdeni, bet no šādām vietām zivis izvairās. Tāpēc, makšķerniekam, kas visai bieži apmeklē vienu un to pašu vietu no augu barībām būtu jāizvairās vai arī jālieto ļoti minimālās porcijās. Zinātnieki uzskata, ka brekšu galvenā barība ziemā ir dzīvie organismi, kas atrodami uz gultnes vai ūdensaugos. Ziemā brekšu ēdienkartē pirmo vietu ieņem rubīnsārtie ķikuri, ko zinātnieki uzskata ar kalorijām bagātu barību.

Foto no www.spoki.tvnet.lv

Ķikurus zivis var atklāt ar savu maņu orgānu palīdzību: dzirdi, sānu līniju, redzi un ožu. Zinātnieki ir atklājuši, ka brekšiem ziemā labāk attīstīta ir dzirde un sānu līnija. Šeit noteikti ir jāatzīmē, ka ziemā skaņas, kas rodas uz ledus mazāk iespaido zivju uzvedību. Ūdenī, zem ledus ir pilnīgs klusums, šādos apstākļos zivis, tostarp arī brekši vairāk paļaujas uz savu dzirdi. Dzirde un sānu līnija palīdz brekšiem atklāt ķikuru atrašanās vietu, jo uz gultnes tie kustas un tādejādi rada skaņas, kuras brekši dzird un kurām seko. Ja ņem vērā, ka ūdenī skaņa «apklust» 3,5 reizes lēnāk kā gaisā, tad kļūst skaidrs, ka breksis ir spējīgs to sadzirdēt un sajust no liela attāluma. Ierakušies dūņu slānī, kāpuriņi nostiprina savas alas ar apkaltušām «siekalām», kuras tie izdala un veic svārstīgas kustības ar savu ķermeni. Tādējādi, jo vairāk uz gultnes ir nolaisti kāpuri, jo zivīm, tostarp lielajām ir vieglāk tos ieraudzīt vai, precīzāk būtu teikt, sadzirdēt. Tāpēc iebarojamās ēsmas sastāvā, lai noturētu brekšu barus zem āliņģa ieteicams būtu izmantot sīkos kāpuriņus, pie tam tiem obligāti ir jābūt dzīviem, lai varētu ierakties gruntī.

turpinājums sekos