Brauciens pie Ilvas uz "Ziveli"

Nu jau par tradīciju ir kļuvis decembrī braukt uz Jelgavu, pie uzņēmējas, pie akvāristes un man labas draudzenes Ilvas, uz viņas akvārija piederumu veikalu, Jelgavā, Uzvaras ielā 7. Un tā mēs trīs „desantnieki” Kaspars, uzticamais šnaucerpuika Obsidiāns un es devāmies devāmies ceļā. Es zināju, ka Ilva nupat atgriezusies no ārzemēm un atvedusi dažādas interesantas ar akvārijiem saistītas mantas, augus un protams zivis. Ilva jau mūs brīdināja, ka nekāda dižā tējas dzeršana ar mums nebūs, jo sestdienas ir tirgus dienas un tauta brauc iepirkties. Mūs izklaidēt paaicināja viņa Elvi, kolorītu dāmu no Jelgavas rajona, starpcitu Elve jau vairākus gadus strādā par pārdevēju, kādā no vietējiem makšķerēšanas piederumu veikaliem.

 Ik pa laikam mazajā veikaliņā ienāk cilvēki, kas interesējas par vienu vai otru zivtiņu veidu, uzstāda dažādus jautājums un protams vēlas iegādāties izvēlēto preci. Pazīstu Ilvu jau daudzus gadus, man vienmēr ir paticis, kā viņa paskaidro pircējiem par fosfātiem, par nitrātiem, par barību, par veikalā iegādājamo tehniku, ticiet man, klausīties ir bauda. Viņa cenšas vienkāršiem vārdiem pateikt cilvēkam tā, lai viņam kļūtu skaidrs. Bieži vien man šķiet, ka pie viņas cilvēki brauc kā uz bāru, komunicēt ar Ilvu, parunāties par sasāpējušiem akvārija jautājumiem. Mēs Jelgavā iebraucām ap 10:30 un līdz 14:30, kad jau posāmies atpakaļ uz māju, veikalā bija ļaudis.

Dažkārt man šķiet, ka viņa dzīvo nevis savā Jelgavas dzīvoklī, bet gan veikalā un ja kādai no zivīm ir slikti ar pašsajūtu, tad slikti ir arī pašai Ilvai. Ilva pieved mani pie viena no akvārijiem, kur par savu dzīvību cīnās zivs nazis (Apteronotus albifrons), dažas dienas atpakaļ akvārijā bija kautiņš un viens no nažiem smagāk cietis, otrs atsēdināts citā traukā. Tagad viņa ārstē un kopj sasirgušo nazīti, man šķiet, ka ja varētu viņa paņemtu to azotē. Kamēr pētu nazi, tikmēr jau veikalā ienākusi ģimene un vēlas iegādāties pērļu gurami zivis (Trichopodus leerii), īsti skaistuļi, kamēr Ilva ķer guramus, puika jau pielipis pie akvārija kur mīt (Acanthophthalmus kuhli), ļoti interesantas zivtiņas, kas spēj noteikt pat laika apstākļus, jo kļūst nemierīgas.

Veikalā ir neliels copes piederumu piedāvājums, Ilva palūdza, lai sniedzot vīram mazu konsultāciju, labprāt atbildēju uz kunga uzstādītajiem jautājumiem.

Laiks uz vietas nestāv, jau jāsāk domāt par mājupceļu, bet te Elve atminas, ka nav pacienājusi Obsidiānu ar Jelgavas firmas desu. Elve ģērbj mēteli un steidz uz tirgu pēc desas. Pēc dažām minūtēm jau atpakaļ un mans Obsītis pielipis seko Elvei, lai jau papriecājas mazais kārumnieks, desa tiešām laba.

Nolemjam pēc 20 minūtēm startēsim arī mēs, Kasparam ir nepieciešama saldētā barība un mieru neliek kāds skaists anubiasa krūms ar 3 ziediem. Ilva steidz uz saldētavu  pēc barības un „nirst” akvārijā pēc anubiasa. Mani joprojām interesē tikai Tanganikas ezera zivis un lūdzu Ilvai, lai viņa sākumā atved informāciju par ezera karalieni Cyphotilapia frontosa, ļoti, ļoti interesantas un cēlas zivis.

Atvadāmies un dodamies atpakaļ uz auto. Ceļā uz Rīgu, mēs ar Kasparu apsriedām redzēto un dzirdēto, bet Obsidiāns mierigi gulēja, uzlicis galvu uz manas kājas. Noteikti vēl brauksim ciemos uz Jelgavu un pie Ilvas.