Krāšņās skalārijas (3. daļa)

Pavairošana. Skalāriju pavairošana ir visai sarežģīta. Grūtības jau sākas no vaislinieku izvēles, jo grūtības sagādā dzimumu atšķirtspēja, jo sevišķi jaunajiem īpatņiem, nelielas atšķirības ir novērojamas tikai 9 – 10 mēnešu vecumā. Šajā vecumā tēviņu muguras spura kļūst tikai nedaudz garāka kā mātītēm, bet muguras spuras aizmugurējā daļā ir novērojamas nedaudz vairāk svītru. Bet šīs atšķirības ir vāji redzamas un kļūdīties var pat pieredzējis akvārists. Par galveno atšķirību tomēr jāuzskata “pieres” daļa. Tēviņam tā ir ar nelielu pauguriņu, bet mātītei nedaudz ieliekta. 

Nārstošanas laikā barošanai nav lielas nozīmes, zivtiņas nedrīkst pārbarot, jo tās zaudē spēju vairoties. Šādām zivtiņām ikriņi kļūst bāli un aiziet bojā.

Zivtiņas pašas veido pārus. Kad ir izveidojies pāris, tās meklē klusāku vietu. Parasti skalārijas izvēlas akvārija sieniņu, apgāztu puķupodu vai kāda plata ūdensauga lapu, kuru turpmākie vaislinieki draudzīgi attīra no gļotām un no gružiem.   

Nārsta laikā tēviņiem sēklinieks kļūst ass un šaurs, bet mātītēm olnīca šaura un īsa, nelielas caurulītes veidā. Līdz nārstam šīs dzimumu atšķirības nav novērojamas.

Kā tikai viens pāris no kopējās grupas sāk atdalīties, tā to nekavējoties ir jāatdala uz iepriekš sagatavotu nārsta akvāriju. 

Nārsta akvārijā ūdenim ir jābūt neitrālam (pH 7), nārsta vietas pretējos stūros nepieciešams novietot augus ar platām lapām. Šie augi noteikti ir kārtīgi jānostiprina, jo tīrot augus zivis bieži vien izkustina tos. Ar vietas tīrīšanu vaislinieki ir nodarbināti apmēram divas diennaktis. Pēc tam mātīte uz augiem sāk nērst ikrus, bet tēviņš tos nekavējoties apaugļo tos. Nārsts turpinās vairākas stundas. Parasti mātīte iznērš apmēram 600 ikrus. Kad nārsts tuvojās noslēgumam vaislinieki savus ikrus bez uzraudzības neatstāj ne uz mirkli. Tie vienmērīgi vēcinot spuras rada ap ikriem svaiga ūdens cirkulāciju. Ja starp ikriņiem atklājas kāds balts, neapaugļots ikriņš, tad vecāki to uzmanīgi izņem un apēd to. Tā tas turpinās apmēram četrdesmit stundas, līdz no ikriņiem izšķiļas kāpuriņi. Bet arī tagad vecāki neatstāj tos bez uzraudzības. Zivis tos uzmanīgi pārvieto no vienas lapas uz otru. Pēc 6 – 9 dienām parādās jau jaunās zivtiņas. Ļoti liela nozīme ir jābūt ūdens temperatūrai ne zemākai par 26 – 30 °C, parasti ja ūdens temperatūra ir 30 °C mazuļi attīstās jau sestajā dienā. Tomēr pieredzējuši akvāristi uzskata, ka veselīgākas zivtiņas iespējams iegūt, ja tās attīstās deviņas dienas, tad zivtiņas izaug spēcīgākas un izturīgākas. 

Nereti gadās, ka aizvācot bojātos ikriņus, vecāki aizraujas un apēd arī apaugļotos ikriņus. Dažkārt ir novērojams, ka vaislinieki strīdas savā starpā un visi pēcnācēji var aiziet bojā. 

Pirmās 4 – 5 dienas mazuļus jābaro ar infuzorijām, pēc tam var sākt tām piedāvāt zooplanktonu. Skalāriju mazuļi ir ļoti rijīgi, tāpēc jābaro tie ir vairākas reizes dienā, nelielām porcijas devām, bet nekādā gadījumā nedrīkst tās pārbarot, jo tad tās var aiziet bojā. 

beigas