ceturtdiena, 2019. gada 24. janvāris

Mormišku pasaulē (1. daļa)


Būs īss, daļas 4 vai 5, bet varbūt arī 6 ieskats mormišku jeb latviski sakot auziņu pasaulē.

Veikalos un pie amatniekiem iespējams iegādāties visdažādāko izmēru, formu un krāsu mormiškas. Bet kādu izvēlēties? Šis ir ļoti grūts jautājums. Lai būtu vieglāk tikt skaidrībā ar piedāvājumu mormiškas vajadzīgs ir klasificēt pēc formas, svara, krāsas un arī pēc tā kā tajā ir ielodēts āķis.


Mormiškas pēc svara var iedalīt trīs kategorijās: vieglās, smagās un supersmagās.

Vieglās mormiškas ideāli noder nelielos dziļumos, labvēlīgos laika apstākļos, pieredzējuši makšķernieki labus panākumus gūst tieši uz vieglajām mormiškām. Šādu mormišku diametrs ir 1,5 – 2 mm, tās ir gatavotas no alvas, kas ir pārklātas ar varu, misiņu vai pat sudrabu. Ļoti populāras ir mormiškas kas gatavotas no sudraba. Šie mānekļi zivis piesaista ne tikai ar savu spēli, bet arī ar krāsu un pat ar skaņu. 

Daudzu Latvijas vadošo ziemas makšķernieku panākumu atslēga ir tieši mazo, miniatūras mormišku izmantošana. Viņi izmanto sudraba un pat zelta māneklīšus. Ja mazās mormiškiņas ir piesietas resnās auklās, tad uz panākumu ir grūti cerēt, tāpēc speciālisti izmanto pārsvarā tikai supertievās aukliņas. 

Vieglajām mormiškām piemīt delikāta spēle, kas iekārdina gan lielās, gan arī mazās zivis. Labus panākumus var gūt, ja tiek izveidots mormišku tandēms. Smagā mormiška tiek piesieta 15 – 20 cm zemāk, bet vieglā attiecīgi augstāk. Par šādu tandēmu visbiežāk interesējas asari un brekši.
Smagās mormiškas tiek gatavotas no svina un dažādiem metālu sakausējumiem. Viņas mēdz būt gan no viena veida materiāla, gan arī kombinētas kopā ar varu, misiņu vai melhioru. Ir redzētas arī sudraba, bet ļoti retos gadījumos. 

Pastāv uzskats, ka smagās mormiškas ir noderīgas tieši dziļumā, bet kā pierāda prakse, tad tās var izmantot arī citās makšķerēšanas situācijās un vietās.
Ziemā, kad ir liels sals un vējš, kas diemžēl pēdējos gados Latvijā ir ļoti reta parādība, āliņģis ātri sasalst, līdz ar to ātri sasalst arī aukliņa. Vieglu mormišku ir grūti nolaist vajadzīgajā dziļumā, dažkārt pat neiespējami, tādēļ šeit lieti noder smagās mormiškas. Neaizstājamas tās ir arī vietās kur ir liela straume, jo vieglo māneklīti straume vienkārši nesīs prom. Esmu redzējis, kā copmaņi šādos gadījumos uz auklas uzver papildus atsvaru, kas pasliktina mormiškas spēli un vēlamie panākumi izpaliek. Zivis baidās tuvoties nepazīstamam priekšmetam. Atsvars nekādā gadījumā zivīm neatgādina kukainīšus vai kāpuriņus, kas to galvenā barība.
Supersmagās mormiškas tiek gatavotas no dažādu metālu sakausējumiem, kā arī no volframa materiāla. Šie kausējumi un volframs ir ļoti grūti apstrādājami, tāpēc šīm mormiškām ir liels, vērā ņemams trūkums. Tās bieži vien tievā aukliņa pārrīvējas auklas piesiešanas vietā. Šo trūkumu var novērst, ja mormiškas cilpiņā ieliek attiecīgā diametra vada izolāciju.
Katrā ziņā dziļās un straujās vietās šīs mormiškas ir neaizstājamas.
Pašas mazākās mormiškas sver tikai 0,1 – 0,3 gramus, bet smagākās var būt pat 30 – 35 gramu smagas.
turpinājums sekos

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pavisam īsi par troheusiem

  Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā...