Barību
zivis jūt pēc redzes, dzirdes un sānu līnijam. Sānu līnija vairumam zivju ir
iegarens kanāls ādā uz ķermeņa sānu virsmas. Sānu līnijas jūtīgās šūnas uztver
ūdens kustību un svārstības, citu zivju, laupījumu pārvietošanos, kā arī
signalizē par tuvošanos dažādiem priekšmetiem. Lūk, kāpēc zivis barību var
atrast ne vien skaidrā ūdenī, bet arī duļķainā, dienā un pat naktī.
Tas ir
viens no galvenajiem iemesliem kāpēc kukainīša imitācijai, momiškas spēlei
jābūt dabīgai. Šo nerakstīto makšķerēšanas likumu vajadzētu ielāgot jebkuram
makšķerniekam, kas rokās ir paņēmis ziemas makšķerīti.
Nereti
literatūrā var lasīt, ka mormiškas formai
ir minimāla nozīme. Šis ir nepaties apgalvojums, jo no mānekļa formas ir
atkarīga tās spēle.
Reiz
kādā izbraucienā uz Daugavu reti ķērās lielās zivis (asari un raudas). Tika
izmēģināti vairāki varianti, bet no tā zivis labāk neķērās. Uz pašas mazākās
mormiškas ko atradu savā kastītē ar asu nazi sagrieztu ķikuriņa ādu, bet vienu
lielāku ķikuru uzspraudu uz mazās mormiškas āķīša. Ļoti ilgi nācās gaidīt līdz
mormiška sasniegs gultni, bet pēc nelielas tās šūpošanās zivis pieteicās
aktīvāk. Laiku pa laikam mormišku pacēlu par 20 – 30 cm , viegla šūpošanās un
atkal skaists asaris lēkā jau pa ledu.
turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru