Vēl mazliet par garnelēm (2. daļa)

No tehniskā aprīkojuma akvārijā ir iekšējais filtrs un sildītājs. Pret ķīmisko sastāvu garneles nav prasīgas, bet ieteicamā ūdens temperatūra 23 – 25 ºC. Arī barošana nesagādā problēmas, lieliski pārtiek no dažādām granulētām barībām. Galvenais nedrīkst tās pārbarot, jo garneles lieliski tiek galā ar aļģēm, nereti „aizmirstas” pabarot garneles divas dienas, bet tās nemaz nebēdā par manu aizmāršību, bet meklē augus uz kurām ir aļģes un lieliski pārtiek no tām.

Arī ar garneļu vairošanos nav problēmu. Tās vairojas tajā pašā akvārijā, kurā dzīvo, galvenais, lai nebūtu kaimiņu, kas kāri varētu apēst mazās garneles, ja akvārijā ir zivis, tad mātīti ar ikriem labāk pārnest uz citu trauku, savādāk dēļ „labajiem” kaimiņiem jauno garneļu paaudzi nesagaidīsiet. Pats garneļu vairošanās process ir visnotaļ interesants: tēviņš atrod mātīti pēc smaržas un piestiprina pie mātītes dzimumorgāniem spermas paketes. Šīs paketes piestiprinātas tā, lai nēršot ikriņus tie uzreiz apaugļotos. Interesanti, ka jaunie tēviņi, kas sasnieguši 8 – 10 cm spējīgi vienlaikus apaugļot vairākas mātītes, savukārt tie, kas sasnieguši savus maksimālos izmērus 20 – 25 mm spējīgi apaugļot tikai vienu mātīti.

Mātīte nēsā ikriņus uz krūšu kājām, 1 – 7 nedēļu, atkarībā pēc turēšanas apstākļiem. Neilgi pirms dzimšanas zaļganie garneļu ikriņi kļūst caurspīdīgi un manāmas nākamās garneles. Piedzimst garneles 1 – 1,5 mm lielas, aug ātri, ar barošanu nekādas problēmu nav, mazās lieliski pārtiek no tā kā lielās garneles. Līdz 1,5 – 2 mēnešu vecumam mazās garneles ir visai bailīgas, tās slēpjas aiz lielākām augu lapām vai arī meklējamās pie tālākās akvārija sieniņas. Šajā laikā akvārijā jābūt vismaz ūdens airācijai, jo mazās garneles ir ļoti jūtīgas pret skābekļa daudzumu ūdenī, kā arī jāveic obligāta 15 – 20 % ūdens nomaiņa, pret svaigu. Pēc 2 mēnešiem garneles sasniedz 1,5 mm garumu, spējīgas mainīt čaulu un galvenokārt uzturas grunts tuvumā, tā teikt dzīvo pieaugušo garneļu dzīvi.

turpinājums sekos