Taizemē iemācījušies pavairot delikātos gigantiskos samus

Foto no http://young.rzd.ru

    Taizemes ihtiologiem ir izdevies pirmajiem pasaulē iegūt ikrus no akvārijā dzīvojošas gigantiskā sama mātītes. No ikriem ir izšķīlušies mazuļi. Šie sami, kuru vidējais svars sasniedz ceturtdaļu tonnas mīt Mekongas upē. Gardēži ļoti aukstu ir novērtējuši šīs zivs gaļu, bet tauki tiek pielietoti kosmētikas izgatavošanā. Pēdējos gados šie sami ir pakļauti iznīcībai pārlieku lielās izķeršana dēļ. Zinātnieki uzskata, ka mākslīgā pavairošana ļaus to izsvītrot no Sarkanās grāmatas.

Par nelikumīgu vimbu ķeršanu Ventā ierosināta krimināllieta

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālā vides pārvalde (RVP) sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldības policiju 19. aprīlī novērsa nelikumīgu zivju ieguvi Ventā. Reida laikā Ventas krastā inspektori pārbaudīja makšķerniekus, kuri ķēra vimbas.

Viens no makšķerniekiem lomā bija paturējis 65 vimbas, ar to pārsniedzot atļauto loma lielumu. Pēc sākotnējiem aprēķiniem videi nodarītais kaitējums ir vairāk nekā 3 800 eiro. Par šo pārkāpumu ierosināta krimināllieta.

VVD aicina sabiedrību būt vērīgiem un gadījumos, kad radušās aizdomas par iespējamiem zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, informēt par to vides aizsardzības pārvaldes vai policijas darbiniekus.

Atgādinām, ka, saskaņā ar 22.12.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 800 „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, atlikušajās aprīļa dienās ir spēkā sekojoši liegumi iekšējos ūdeņos:

• No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegts lomā paturēt līdakas,

• No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegts makšķerēt kanālos un caurtecēs, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, kā arī makšķerēt no laivām,

• No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.

Objektīvā Poeciliidae

Šīs dzimtas pārstāvji brīvā dabā sastopami Ziemeļamerikas dienvidu daļā, kā arī Dienvidamerikas ziemeļu daļā un Karību jūras salu ūdenskrātuvēs. Zivtiņas mīt lēni tekošos un stāvošos aizaugušos ūdeņos.

Zivtiņu turēšana grūtības nesagādā. Pateicoties ātrai spējai pielāgoties zivtiņas spēj pārciest krasas temperatūras svārstības. Akvārijs jāizvēlas no aprēķina 1,5 – 2 litri ūdens uz katru zivtiņu. Akvārijā jābūt daudz dabīgiem ūdensaugiem un spilgtam apgaismojumam. Ja paredzēts zivtiņu pavairošanai, tad ieteicams ir daudz sīklapainu un daudz peldošo augu. Obligāti jāatstāj arī brīva vieta zivtiņu peldēšanai.

Vairums zivtiņas lieliski jūtas, ja ūdens temperatūra ir 20 – 24 ºC. Ūdens ķīmiskajam sastāvam lielas nozīmes nav, tām patīk nostādināts un „vecs” ūdens. Zivtiņu sugām, kuras brīvā dabā mīt sālsūdeņos nepieciešams pievienot nedaudz vārāmās sāls.

Šīs šķirnes zivtiņas pārtiek no dažādām barībām, labprāt ēd arī sauso barību, bet nepieciešams tās piebarot ar augu valsts barību: salātiem, saberztām auzu pārslām. 

Gandrīz visi sugas īpatņi labi sadzīvo ar citām zivīm, jo pēc raksturojuma tās ir miermīlīgas.

 Vairumam zivtiņu pavairošanai nepieciešami akvāriji, kuros daudz sastādīti sīklapaini augi, kas lieti noder kā paslēptuves. Labāki panākumi ir tad, kad attiecīgais zivtiņu veids tiek turēts atsevišķi no citām zivīm. Mātīti neilgi pirms nārsta jāielaiž atsevišķā traukā, kurā sastādīti daudz sīklapainu augu. Vairumam veidu mātītes ir lielākas, bet tēviņi mazāki un krāšņāki, kā arī tiem piemīt pagarinātas astes un muguras spuras. Anālā spura mātītēm apaļa, bet tēviņiem tā ir tā saucamā gonopodija, kas var ieņemt jebkuru stāvokli, kas nepieciešams mātītes apaugļošanai. Sperma mātītes organismā var atrasties ievērojamu laiku. Ikriņa attīstība mātītes organismā notiek dēļ barības vielām, kas atrodas olnīcā. Kāpura attīstīšanās ilgums ir dažāds 30 – 40 diennaktis, dažreiz pat ilgāk. 2 – 3 diennaktis pirms „dzemdībām” mātītes vēderiņš ieņem kantainu formu un grūtniecības plankums kļūst manāmi tumšāks.

Svaiga ūdens pievienošana stimulē dzemdības, taču tas jādara visnotaļ uzmanīgi, lai mātīte nedzemdētu nepilnvērtīgus mazuļus vai pat neattīstītus kāpurus. Mazuļi piedzimst par pilnvērtīgām zivtiņām, kurām iespējams piedāvāt sīkos vēžveidīgos. Mazuļi aug ātri un sasniedzot 4 – 6 mēnešu vecumu, tās nobriest dzimumgatavībai.

Amerikāņu izklaide

Amerikāņu miljardieris, līdzīpašnieks kompānijai Home Depot, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību un mājokļu labiekārtošanu Bernards Markus (Bernard Marcus) nolēmis savas pēdas atstāt vēsturē uzbūvējot lielāko akvāriju pasaulē. Viņa plānos ietilpst uzbūvēt akvāriju, kura tilpums ir 19 milj. litru un turēt tajā apmēram 100 000 zivju.

Kā ziņo The Guardian gigantiskais akvārijs esot uzstādīts Atlantā. Šeit mājvietu atrada divas milzīgas haizivis, lielie jūras asari un astoņkāji. Akvārijs tiks nosaukts par godu vietai kur tas tika uzstādīts, proti Džordžijas štatam. Paši izcilākie akvārija iemītnieki būs haizivis, kuriem doti vārdi Ralfs un Nortons. Šīs haizivis spēj sasniegt attiecīgi 4 un 5 m garumu. Tās jau ir nogādātas ASV no Taizemes ar speciālu lidmašīnu, kas ir aprīkota ar speciālām ūdens radībām nepieciešamām sistēmām.

Pēc Bernarda vārdiem, kāpēc viņš nolēmis tērēties ierīkojot pašu lielāko akvāriju pasaulē ir pavisam vienkārša: ”Man patīk lielas zivis”. Viņš pastāstīja, ka zivis jutīšoties komfortablāk nekā dzīvojot savvaļā. „Tas ir tā tāpat kā dzīvojot Ritz Cariton viesnīcā” – teica Bernards. „Ja pajautāsiet zivīm vai tās vēlas atgriezties okeānā, viņas noteikti atbildētu, „Jūs esat traks””. Vienā kompleksā ar akvāriju atradīsies vēl viens pasaules rekordists – lielākais pētījumu centrs, kurā būs arī atbilstoša izmēra konferenču zāle. Kopumā komplekss aizņemšot 120 tūkstošus kvadrātmetru. Savukārt Atlantas varasiestādes berzē rokas, jo tas piesaistīšot tūristus, kas atstās apaļas naudas summas.     

Kad Latvijas miljonāri (nesaukšu viņus vārdos, jo kad paskatās gada finansiālos pārskatus, tad viņiem pieder vien vecs automobilis) atklās kādu publisko akvāriju, kas piesaistītu tūristus un arī vietējos iedzīvotājus.

1 3.aprīlis Jelgavā un Ķekavā...

Vakar bija piesātināta diena. Ar uzticamiem draugiem Kasparu un Obsidiānu bijām Jelgavā pie draudzenes Ilvas uz viņas akvāriju piederumu veikalu Zivele, kas atrodas Jelgavā, Uzvaras ielā 7. Dzērām tēju, daudz runājam par dzīvi, par zivīm un arī par iespējamo braucienu uz Ukrainu. Ilvas veikalā ir fantastiska dīķu zivju izvēle, ir amūri, zelta līņi, koi karpas un dekoratīvās karūsas. Kasparu mieru nelika 2 koi karūsiņas. Kaspars ilgi cīnījās ar sevi, bet zaudēja un Ilva ķērās pie ķeseles. Mani gaidīja froņkas jeb pareizāk būtu teikt Cyphotilapia frontosa. Zivis, kuras gribēju jau sen. Atbraucām 10:30 aizbraucām ap 14. Spriežiet paši mums tur patika vai nē.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Ķekavas dīķiem, Kasparu interesēja koretra mani ciklops. Saķērām i vienu i otru un laimīgi braucām mājup. Lūk, dažas bildes no vakardienas.

Šis un tas par vimbām (5. daļa)

Daudzi makšķernieki dodoties vimbu “medībās” pārsvarā izmanto dzīvnieku valsts ēsmas, bet panākumus iespējams gūt arī ar “smaržojošo maizi”. Svaiga maize jāapstrādā ar vaniļu un uz vienu diennakti jāieliek plastmasas maisiņā tā, lai tai netiek klāt gaiss, pie tam maizei jābūt pēc iespējas svaigākai. Nākamajā rītā jau ir gatava lieliska ēsma, gandrīz visām baltajām zivīm. Gatavojot šo ēsmu, parasti izmantoju vaniļas cukuru. Šis cukurs no maizes izsūc mitrumu, tāpēc pirms “iekonservēt” maizi, politelēna maisiņa iekšpuse ir mazliet jāsamitrina un kārtīgi jāaizsien. Šādā veidā gatavotā ēsma nezaudē lipīgumu un labi turas uz āķa.

Vimbas iespējams noķert gan ar gruntsmakšķeri, gan ēsmu pludinot pa straumi. Šoreiz gan vairāk par ēsmas pludināšanu.

Kustīga ēsma pievērš daudz lielāku zivs uzmanību nekā stāvoša – “nestrādājoša”. Laižot ēsmu pa straumi vai arī lēni pavelkot pa ūdenskrātuves gultni, var gūt labus lomus. Šo makšķerēšanas veidu sauc par ēsmas pludināšanu un var pieskaitīt pie aktīvās makšķerēšanas, jo visu laiku kāts jātur rokās – par sēdēšanu nav ko domāt. Sevišķi populārs šis makšķerēšanas veids ir pavasarī, kad upes atbrīvojušās no ledus, kā arī rudenī. 

turpinājums sekos

Šis un tas par vimbām (4. daļa)

Par iebarojamām ēsmām presē ir atrodami daudz un dažādi raksti un par makšķerēšanu rakstošo ļaužu nostāsti, kas dzirdēti no citiem vīriem, kuriem spalva tā neklausa.

Kādu visnotaļ interesantu un jāatzīst viltīgu iebarojamās ēsmas recepti atradu vācu valodā iznākošajā žurnālā “Blinker”. Tās sastāvs ir šāds: auzu pārslas, sausiņi un konservēta kukurūza. Pievienojot šķidrumu kurā atrodas kukurūza un vārītu ūdeni šī masa kļūst smaga un bieza. Par aromatizātoriem nepieciešams izmantot vaniļu, anīsu, var izmantot arī citas smaržvielas. Domāju, ka nav svarīgi vai aromatizatori tiek izmantoti eļļas vai pulverīša veidā. Aromatizātori  piesaista daudzas baltās zivis, arī vimbas.

Varbūt izklausās nedaudz neparasti, ka vimbu makšķerēšanā izmanto konservēto kukurūzu. Pie tam kukurūzas graudiņi pie iebarojamās ēsmas masas jāpievieno pašās beigās, aptuveni ¼ no kopējās masas.

Eksperimentējis ar iebarojamām ēsmām esmu daudz, dažādās Latvijas upēs un ezeros, gan Ventā, gan Gaujā, gan arī arī Lielupē. Arī panākumi ir bijuši dažādi. Esmu mēģinājis izmantot arī kukurūzas graudiņus un ievēroju, ka labākie panākumi ir bijuši tieši Abavā. Iespējams, ka šajā Kurzemes upē nav tik daudzveidīga barība. Mēģināju izmantot arī kukurūzas miltus, bet šie milti vairāk piesaista mazās zivtiņas (raudas, pličus).

Protams, esmu mēģinājis kukurūzu likt uz āķa, gan vienu pašu, gan kopā ar dažādiem tārpiņiem un kāpuriem (baltajiem, sliekām un ķikuriem), panākumi visnotaļ viduvēji, bet makšķernieks jau nekad nebūs apmierināts ar savu lomu, vienmēr par maz.

turpinājums sekos

Indonēzijas akvārija dizaina konkurss

Ir noslēdzies akvārija dizaina konkurss Pankalpinangas pilsētā, Indonēzijā (PPA CONTEST 2019). Lūk daži manuprāt interesantākie vietējo meistaru veidotie darbi.

P.S. Fotogrāfijas autori ir amatieri, bet ūdens akvārijos ir nedaudz duļķains, jo no uzstādīšanas ir pagājis pavisam īss laiks.

Šis un tas par vimbām (3. daļa)

Kāds vīrs no Kurzemes puses, pieredzējis makšķernieks, stāstīja, ka šādi vimbu baru vienuviet noturējis pat divas dienas. Abās dienās viņa lomā bijušas tikai vimbas. Šeit nākas atgādināt, ka diennaktī makšķernieks drīkst paturēt tikai piecus šīs sugas īpatņus, kas ir sasnieguši 29 cm garumu. Diemžēl pieredzējušā makšķernieka stāstījums izklausījās lielīgs nevis pamācošs, jo arī uz viņu attiecās LR makšķerēšanas noteikumi. Kad es šim kungam aizrādīju, viņš apvainojās, “ka ola māca vistu” un sarunu par vimbām pārtrauca.

Bez iebarošanas ēsmas tikt pie skaistiem lomiem ir visnotaļ pagrūti. Jāraugās, lai pludiņš un ēsma peldētu pāri vietai, kur tika iebarots.

Sametot iebarojamo ēsmu no sākuma tai tuvojas raudas, ruduļi u. c. baltās zivis, kuras uzturās straumē. Pateicoties šo zivju aktivitātēm, viņas piesaista arī vimbas, kas pavasarī ir galvenās makšķerējamās zivis.

turpinājums sekos