Tas ir interesanti...

Neticami, bet neviens cilvēks nav redzējis zušu nārstu, nemaz nerunājot par to ikriem. Ir zināms, ka zuši nārsto ekvatorijas Atlantikā – Sargasa jūrā. Nārsts notiek pasakainā dziļumā 300 – 500 m. dziļumā, kur zušu mātīte iznērš no 5 – 10 milj.ikru. Tikko izšķīlušies mazuļi nemaz nav līdzīgi saviem vecākiem, kuri, starp citu, uzreiz pēc nārsta iet bojā, bet gan atgādina nelielas lapiņas ar diviem maziem melniem punktiņiem – acīm. Kāpuru garums ir 6 – 8 mm. Zinātniski tos sauc par leptocefaliem.

Pateicoties siltajām Golfa straumēm mazuļi sāk savu peldējumu pāri visam Atlantijas okeānam uz savu vecāku dzimteni. Peldot  mazie zutēni uzturas ūdens augšējos slāņos kur pārtiek no planktona. Lēnām, bet neatlaidīgi tie tuvojas Eiropas ūdeņu krastiem. Šajā laikā viņi ir neredzami un ļoti uzmanīgi. Naktīs tie paceļas okeāna pašā augšpusē, bet gaišajā dienas laikā nolaižas līdz pat 50 – 100 m dziļumam. Uzreiz jāsaka, lai mazie zutēni nokļūtu tur, no kurienes nāk viņu vecāki ir jāveic tāls ceļš, vairāk par 6000 km. Pēc divu gadu peldējuma zivtiņas ir sasniegušas Pirenejas pussalu, bet Ziemeļu un Baltijas jūras krastus tie sasniedz tikai pēc diviem ar pusi gadiem. Nonākot pie Vecā kontinenta kāpuri – leptocefali, iedarbojoties saldūdenim, kas jūrā nokļūst no upēm kļūst par tā saucamajiem stikla zušiem. Piekrastes zonā stikla zutēni savācās lielos baros un naktī kad jūrā ir paisums, mazie zutēti ceļas pa upēm augšup, uz tām vietām no kurienes nāk viņu vecāki. Var uzskatīt, ka no šī brīža zušiem ir sākusies patstāvīga, pieaugušas zivs dzīve, jo tikai nokļuvuši saldūdenī zutēniem ir tāda pati krāsa un forma kā pieaugušām zivīm.