Makšķernieka ētika

Ir teiciens: “Makšķernieks, makšķernieku pazīst pa gabalu”, pareizāk gan būtu, ka ne tikai jūt pa gabalu, bet arī redz to tuvumā, it sevišķi uz un pie ūdenskrātuvēm. Ja mūsu dzīvē un arī darbā ir kādi principi, tad tādiem jābūt arī tad, kad mēs atpūšamies un atrodamies pie dabas.

(Visu 3 video autors ir Valts Vīze)

      Ļoti daudz ir tādu copmaņu un dabas draugu, kas atrodoties dabā jūt visatļautību. Sak, tas nepieder man un es varu rīkoties pēc sava prāta, ieskatiem un vajadzības, beigu beigās, es par to esmu samaksājis. Šie makšķernieki jeb precīzāk būtu teikt mežoņi, izcērt mežu, kurina ugunskurus atļautās un neatļautās vietās, ķer zivis ar aizliegtām metodēm (drīzāk viņi zivis iznīcina nevis ķer), bet pēc savas “atpūtas” dabā atstāj īstu mēslaini.

       Protams, īstie copmaņi ievēro dažādus dabas aizsardzības noteikumus, makšķerē pēc MK pieņemtajiem noteikumiem, kā arī ievēro ētikas normas.

     Paši galvenie nosacījumi, kas būtu jāievēro makšķerniekiem ir nerakstīti noteikumi, ko varētu nosaukt par makšķernieka ētiku. Nemaz jau nebija tik grūti iemācīties piesiet āķi, izvēlēties pareizo ēsmu, bet daudz grūtāk ir iemācīties pareizi apieties ar dabas bagātībām un sargāt tās. Tiesa, nav pieņemti kopēji makšķernieka ētikas noteikumi, bet ja varētu apkopot visu copmaņu domas un priekšlikumus, tad ņemot par pamatu šos piedāvājumus varētu pieņemt likumu, kas būtu līdzīgs makšķerēšanas kodeksam. Diemžēl šāda dokumenta nav, tādēļ gribētos atgādināt copmaņiem dažus momentus, kas ir nepamatoti aizmirsti.

   Copes laikā mēdz būt dažādas situācijas, vienmēr censties palīdzēt palīdzību lūdzošajam makšķerniekam. Pats arī varat nonākt līdzīgā situācijā.

       Izvēloties makšķerēšanas vietu, jāievēro ir distance, lai nevienam netraucētu. Bet vēl labāk būtu, ja jūs pieietu pie makšķernieka un pieklājīgi pajautātu vai netraucēsiet viņam. Iespējams, ka viņš šo vietu ir iebarojis. Jebkurā gadījumā pieklājīgi pajautājot atļauju, viņš izturēsies labvēlīgi. Divus gadus atpakaļ ar labiem kompanjoniem devāmies pludināt ēsmu uz Mērsraga kanālu, kur pavasaros labi ķeras raudas un teibas. Mūsu atbraukusī četrotne izdalījās, norunājām tikties noteiktā laikā. Aptuveni pēc stundas nāk viens no partneriem un saka, ka esot sabarojis vietu un jau sācis ķert pirmās zivis, kad burtiski divus metrus nostāk nostājās kāds krievu tautības puisis, kas nekautrējoties meta savu āķi tieši uz mana drauga pludiņu, kad šis aizrādījis, puisis kādu brīdi netraucēti makšķerēja, bet tad sava makšķerkāta spici uzlika uz kolēģa pleca.

      - Tu man atkal traucē, - aizrādījis kompanjons.

    - Bet man tā ir baigi ērti, ja tev traucēju, tad vari doties uz citu vietu - atcirta uzbāzīgais copmanis. Manam draugam nekas cits neatlika, kā pamest savu iebaroto vietu un mainīt makšķerēšanas vietu.

     Ziemas copē, kad ledus ir pārklājis visu ūdenskrātuvi, it kā copēšanas vietu varētu atrast jebkurā vietā. Bet ir dienas vai brīži, kad zivis par jūsu piedāvāto ēsmu izrāda minimālu interesi un nākas doties pie tuvākā kaimiņa, lai apjautātos kādi ir viņa panākumi. Un ja kaimiņam ir labāks loms un ja tomēr esat izlēmis apmesties veiksmīgā copmaņa tuvumā un izurbt āliņģi netālu no viņa, vai arī izmantot svešu āliņģi, jo to droši vien ir urbis svešinieks, tad to vajadzētu darīt tikai ar āliņģa patiesā saimnieka atļauju.            Bieži vien esmu novērojis, ka veiksmīgo makšķernieku apurbj no visām pusēm, kas aizbiedē zivis un cope beidzas gan veiksminiekam, gan arī uzbāzīgajiem makšķerniekiem.

       Ziemas copē vajadzētu ievērot, manuprāt, nepārāk sarežģītus nosacījumus. 

    -         Nav ieteicams cirst āliņģus makšķernieka tuvumā, vergas cirtieni aizbiedē uzmanīgās zivis.

-         Nevajag urbt āliņģus tuvāk par 5m no cita makšķernieka.

-         Copi beidzot un gatavojoties doties mājās, nemetiet ūdenī pārpalikušo putru un citu iebarojamo ēsmu, ja kādreiz vēl gribat atgriezties šajās vietās. Visa veida putras uz gultnes saskābst, un tas vienkārši bojās ūdeni.

-         Nemetiet āliņģī vai atklātā ūdenī savus izsmēķus. Pēc zinātnieku veiktajiem pētījumiem pat viens izsmēķis saindē 1m /3 ūdeni, kad visas dzīvās radības aiziet bojā.

Katrs makšķernieks cenšas izvēlēties kvalitatīvus makšķerkātus, pareizi izvēlētu ēsmu un visu pārējo, kas nepieciešams makšķerēšanai. Bet kā ģērbjas mūsdienu makšķernieki? Protams, katrs savādāk, kas nu kuram ir. Kārtīgie copmaņi uzreiz ir pamanāmi jau pa gabalu, jo visi kāti ir noslēpti čeholā, drēbes vienmēr tīras un kārtīgas, pat ja viņš nav nekāds jaunbagātnieks. Arī pie ūdeņiem šādi copmaņi uzvedās cienīgi un ir pieklājīgi pret citiem.

      Makšķerniekiem ir pieņemts dalīties ar informāciju dažādu zivju ķeršanā, parasti viņi netur “sveci zem pūra”, bet iesaka kā būtu pareizāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Protams viņi ir lieli fantazētāji, kas par otra vai dažreiz pat par savām veiksmēm un neveiksmēm var stāstīt stundām, ar katru reizi pieliekot nedaudz klāt. Jo no kurienes tad rodas šie makšķernieku stāstiņi, kurus visi labprāt klausās. Bieži vien esmu ticies ar pieredzējušiem makšķerniekiem, kas ar patiesu un neslēptu lielību stāsta, kā viņi ķēruši zivis vēl 80 gados, kas manī vienmēr izsauc smīnu, jo šie vīri gadiem ejot ir noķēruši stipri vien lielākas zivis nekā tas ir patiesībā (to savukārt esmu uzzinājis no viņu paziņām). Par šādiem makšķerniekiem – lielībniekiem un viņu stāstītā vienmēr zūd interese un arī ticība. Viena no cilvēka labākajām īpašībām ir laipnība, vienmēr ir patīkami ir ar šādu cilvēku apmainīties pieredzē, nekad viņš ļauni nesmiesies par kaimiņa neveiksmēm, bet vienmēr norādīs uz kļūdām, vienmēr palīdzēs, ja tas būs nepieciešams.

Esi pats cilvēks un pret tevi arī izturēsies cilvēcīgi.

Pašas lielākās, ar makšķeri, noķertās zivis.

     Pati lielākā zivs, kas jel kad ir noķerta ar makšķeri ir baltā cilvēkēdāja haizivs, kuras svars ir sasniedzis 1208 kg, bet garums 5,13 metri. 

Šo milzīgo zivi noķēra Elfs Dinoms kādā jūras līcī pie Sedūnas (Dienvid Austrālijā), tas notika 1959 gada 21 aprīlī. Tiesa 1976 gadā tika noķerta vēl viena šīs sugas haizivs, kuras svars bija 1537 kg. Šo zivi noķēra  Klaivs Grīns pie Olbanī krastiem (Rietum Austrālijā). Klaiva noķērto zivi oficiāli neapstiprināja, jo viņš par ēsmu izmantoja valzivs gaļu. Interesanti, kādu ēsmu izmantoja Elfs, vai tiešām cilvēka gaļu?

Kā vasarā atvēsināt akvāriju?

Karstajos vasaras mēnešos dažkārt pastāv akvārija ūdens pārkaršanas problēma sakarā ar gaisa temperatūras paaugstināšanos telpā, kur atrodas akvārijs. Piemēram, bieži tas notiek saulainās un slikti vēdināmās telpā. Nolēmu aprakstīt vairākus efektīvus un vienlīdz arī lētus veidus, kā atdzesēt akvārija ūdeni, neizmantojot dārgas iekārtas.

1. Izmantojot ledu vai aukstuma elementus

Vienkāršākais un efektīvākais veids ir pievienot ledus kubiņus no saldētavas akvārijā. Temperatūras pazemināšana notiek pakāpeniski, kad tā kūst, bez krasas temperatūras maiņas.

Tomēr šim variantam ir daži būtiski trūkumi. Pirmkārt, tas dod tikai īslaicīgu ūdens pazemināšanas efektu. Otrkārt, ledus var saturēt piesārņotājvielas kas var būt bīstamas vielas. Ledum kūstot tās nokļūst akvārijā. Turklāt, ja izmantosit šo procesu, tad pastāv liels risks ietekmēt pH un dGH parametrus. Protams, ja ledu sagatavojiet pats, zinot savus ūdens parametrus un saldējot tos tīrā pārtikas plēvē vai maisiņā, tad šī problēma atkrīt pati no sevis. 

Daudz drošāki ir tā saucamie aukstuma elementi, kop izmantojam pārnēsājamos ledusskapjos vai termosomās. Peldot akvārija virspusē tie neizskatās estētiski, toties pasargā akvāriju no kaitīgu vielu nonākšanas akvārijā un kad šie elementi savu aukstumu atdos var saldēt atkal un atkal. Sevišķi noderīgi šie elementi ir nelielos līdz 100 litriem akvārijos, jo lielos akvārijos no viņiem nebūs pārāk lielas jēgas.

2. Siltā ūdens nomaiņa uz vēsāku

Tāpat kā ledus izmantošanas gadījumā efekts tiek sasniegts salīdzinoši ātri, bet tas nav ilgstošs. Šīs metodes galvenā priekšrocība ir tā, ka pat lielos akvārijus ūdeni var atdzesēt.

Pievienotajam ūdenim jābūt ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, un tai nevajadzētu izmantot pārāk aukstu, jo zivīm var rasties temperatūras šoks. Ir vērts atcerēties, ka daudzām tropu zivīm pēkšņas temperatūras izmaiņas vairāk nekā 5 °C ir bīstamas veselībai, un dažas sugas ir jutīgas pret pat 2 °C izmaiņām.

3. Istabas atdzesēšana

Viss ir ļoti vienkārši, ja telpā ir kondicionieris, tad tas gluži vienkārši ir jāizmanto un jāatceras, ka vēsā gaisa strūkla nedrīkst būt pavērsta uz akvāriju.

4. Ventilatori un dažādi kuleri

Šī metode balstās uz tā saucamo iztvaikošanas dzesēšanu. Ja jūs nepārtraukti pūtīsiet uz ūdens virsmu, tad attiecīgi ūdens temperatūra kļūs zemāka par apkārtējās vides temperatūru.

Lai atdzesētu akvāriju, varat izmantot speciālus miniatūrus dzesētājus, kurus attiecīgi nostiprina uz akvārija malām pie sānu stikla. Atkarībā no akvārija tilpuma, virsmas laukuma un izmēra ir iespējams pazemināt ūdens temperatūru līdz 4 – 5 °C. Vairumā gadījumu tas ir pietiekami.

Ja nav speciālā akvārijam domātā kulera, varat ievietot parasto iekštelpu ventilatoru.

Efektīvi, ja atvērtos akvārijos jeb bez vāka pievienot spēcīgu ūdens airāciju, lai izveidotu spēcīgu  ūdens virsmas kustību.

Kā trūkumu vēlos atzīmēt ātru ūdens iztvaikošana, bet labot var attiecīgi pielejot aukstu ūdeni.

5. Samazināt apgaismojumu

Aktuāli slēgtajos akvārijos, kur apgaismojumā tiek izmantotas luminiscējošās un metāla halogenīdu lampas. Sevišķi šie lukturu veidi, ja tie ir tuvu virsmai, izdala daudz siltuma, tādējādi sasildot ūdeni. Ziemas mēnešos tas var būt noderīgs, bet vasarā tas var izraisīt pārkaršanu.

Samaziniet lampu skaitu vai aizstājiet tās ar mazāk karsējošām lampām, tomēr atcerieties ka šādas maiņas negatīvi ietekmēt akvārija augus.

 

Bijušie kolēģi Rotiņā

Tas nu ir noticis, ap pulksten 11 atbrauca Kristīne ar vīru, bet Anželai kā jau ierasts, man vajadzēja braukt pakaļ. Viņa šo rajonu pazīstot slikti, bet štrunts par to, galvenais, ka māte (mēs viņu tā saucām) ir rajonā.

Tikšanās bija ļoti sirsnīga, atcerējāmies kā tas bija toreiz, kā strādājām un kā arī atpūtāmies. Jā, jaunība, toreiz šķita, ka mums pieder visa pasaule, makšķerēšanas jomā jau nu noteikti. Visi tagadējie grandi staigāja klusi, klusi un baidījās iepīkstēties. Šodien viss ir mainījies, katram kurš atver durvis ir jādod atlaide, tas jau nekas, ka uzcenojums ir mazāks kā lielveikalos... Nja, sarunājām, ka noteikti vēl satiksimies tikai mierīgākos apstākļos, kādā viesu namā ar pirtiņu. 

Zvaigznes Rotiņā

Pirms 20 gadiem pametu Berga Bazāra makšķerēšanas veikalu un devos strādāt citur, pēc 20 gadiem manā veikalā Rotiņš būs tā veikala vadītāja Anžela un pārdevēja Kristīne, diemžēl Latvijas vecākais makšķerlietu tirgotājs Pēteris vai Sirmais darbu dēļ netiek. Par visu vairāk vēlāk... krūzīte ir leģendāra, saglabājusies no tiem laikiem. 

Pasmaidiet

Cilvēka stulbumam nav robežu

Pasmaidiet

Pie krieva pieiet amerikānis un jautā:
- Atvainojiet, bet man teica, ka krievi dzer vairāk par visiem citiem. Sakiet, vai jūs varat izdzert glāzi degvīna?
- Protams! Uzkožu sālītu gurķīti, un viss kārtībā!
- Bet trīs glāzes?
- Elementāri! Uzkožu trīs sālītus gurķīšus, un darīta lieta!
- Bet simt glāzes?
- Vai traks esi?! Tik daudz gurķu es nespēju apēst!!!

Kraukļi, kas zvejo

 

 

 Āzijas valstis, ir devuši Eiropas “makšķerniekiem” interesantu veidu, kā makšķerēt, izmantojot jūras kraukļus jeb kormorānus (Phalacrocorax carbo). Šādai “makšķerēšanai” ir vairāku tūkstošu gadu sena vēsture. Jūraskrauklis ir liels putns, kas dzīvo jūrās un ārēji atgādina zosi. Putnu var apmācīt, un viņš ir kvalificēts makšķernieks. Makšķerēšanas būtība ir tāda, ka putns paklausa saimniekam, putns noķer zivis, to neēd, bet gan nogādā to knābī  tieši sava saimnieka rokās. Gudrie ķīnieši savulaik iemācījās uzvilkt uz putna kakla gredzenu tā, lai putns varētu brīvi elpot un lidot, bet ēst varētu tikai mazas zivtiņas. Tāpēc īpašniekam lielie lomi garantēti un nevis tāpēc, ka putni jūtas savam saimniekam pateicību parādā. Eiropiešiem, kā minēts iepriekš, šo “makšķerēšanas” metodi no laivas aizņēmušies no ķīniešiem. Makšķernieki laivā gaida, līdz putns, kas piesiets pie garas virves, noķer ievērības cienīgu zivi. Kā pateicību jūras krauklis no saimnieka rokām saņem mazu cienastu, protams nelielu zivi. Bieži vien viņi zvejo, izmantojot jūras kraukļus arī naktī, jo tieši tumsā piesakās ievērojami zivju eksemplāri. Redzamības labad uz laivas novieto lampu. Starp citu, viduslaikos makšķerēšana ar jūras kraukļu palīdzību bija tikai karaļnama prioritāte. Monarhu galmā atradās īpaši cilvēki, kuri apmācīja jūraskraukļus, lai kalpotu savam virspavēlniekam. Un paši putni tika saukti par karaliskajiem jūras kraukļiem. Līdz 19. gadsimtam ziņas par putniem bija izplatījušās tālu. Nīderlandē viņi sāka nodarboties ar putnu audzināšanu un apmācību, kā arī to nogādāšanu dažādās Eiropas valstīs.

Akvārista pienākumi

Daudzi domā, ka lai nodarbotos ar akvāriju vajadzīgs daudz līdzekļu un laika, patiesībā, pilnīgi pietiek, ja savam lolojumam veltīsiet 30 minūtes diennaktī, galvenais ir akvāriju neielaist, interesēties par tur mītašajiem augiem, zivīm u.t.t. Neliels ieskats, kas jādara, katru diennakti, nedēļu, mēnesi un gadu.

Foto no mana privātā arhīva

Un tā:

Katru diennakti nepieciešams:

1. Vai ūdens ir caurspīdīgs un bez smaržas;

2. Temperatūras režīms;

3. Vai darbojas visas tehniskās ierīces, filtrs, sildītājs, apgaismojums

4. Noteikti jāuzmet skatiens akvārijā mītošajām zivīm, vai visas ir veselas, vai nav bijis kāds kautiņš un vai visas ir dzīvas. Beigtās zivis nekavējoties ne mirklis ir jāizņem no akvārija

5. Zivju barošana, jābaro ar kvalitatīvu un galvenais ar lai barība nenogulsnētos un nebojātu ūdeni.

Reizi nedēļā nepieciešams pārbaudīt vai veikt šādas darbības:

1. Attīrīt iekšējo mehānisko filtru, iespējams, tas jādara reizi divās nedēļas;

2. Noberzēt akvārija stiklu;

3. Pārbaudīt vai neveidojas akvārijā uz dekorācijā, augiem, stikliem vai tehnikas aļģes, vieglāk katru nedēļu pārbaudīt nekā vēlāk cīnīties ar tām;

4. Izvākt augu atmirušas lapas;

5. Nomainīt 20 – 30% ūdens;

6. Notīrīt stiklus no ārpuses;

7. Ja nepieciešams veikt augu mēslošanu.

 Katru mēnesi akvārijā jāveic šādas darbības:

1. Ja tiek lietots pārbaudīt CO2 iekārtu, ja tiek izmantots cukurs un raugs, tad iespējams jāveic sastāvdaļu nomaiņa;

2. Attīrīt grunti, veicot tā sifonēšanu, iespējams, šī procedūra jāveic biežāk, lai neveidojas gruntī gāzes, sevišķi, ja tiek izmantota ļoti smalka grunts.

3. Jāapgriež augi, piemēram, valsinērijas, raglapes un citi.

Reizi 3 mēnešos nepieciešams:

1.Pārbaudīt bioloģisko filtru

2 Pārbaudīt to augu stāvokli, kas aug podiņos, iespējams, nepieciešams papildināt mēslojumu.

Reizi 6 – 10 mēnešos, sākt domāt par lampu nomaiņu, nav ieteicams visas lampas mainīt vienā dienā, ieteicams šo procedūru veikt 2 mēnešu laikā;

Reizi gadā papildināt CO2 gāzi, ja tiek izmantoti baloni.