Barošanās īpatnības un ēsmas.
Barojas teibas ar dažādu kukaiņu kāpuriņiem, taču neatsakās arī no augu valsts barības, bet kad upēs ietek daudz palu ūdeņi teibas labprāt nobauda arī sliekas, vaboles un citas dzīvas radībiņas. Kāds Krievijas ihtiologs teibas kuņģī atrada sīkos vēžveidīgos un citus zoo – planktonus. Tātad teibas var uzskatīt par visēdājām, kas neatsakās no jebkuras barības. Pastāv uzskats, ka ja teibas ir nārstojušas agri, tad tās vēlāk lielos daudzumos apēd citu, vērtīgu zivju ikrus.
Kur meklēt teibas un kādā diennakts laikā?
Teibas ir bara zivis, sevišķi lielus barus veido 2 – 3 gadīgie eksemplāri, tikai vecie īpatņi mīl uzturēties vienatnē, kuri par mājvietu atraduši “mierīgāku” ūdeni. Pārsvarā tie barību meklē tikai gultnes tuvumā, tikai ļoti retos gadījumos (vēlās vakara stundās, kā arī gaišās naktīs) tas paceļas ūdens virsējos slāņos, jo virs ūdens lido teibu delikatese dažādi kukainīši.
Šīs kustīgās un dzīvespriecīgās zivis uzreiz pēc nārsta izvēlās upes posmus, kuros ir daudzmaz spēcīga straume un tīrs ūdens. Šādās vietās teibas uzturas visas vasaras garumā. Iestājoties rudenim teibas pārvietojas uz vietām kur dziļums ir 2 – 3 metri un tur arī pārziemo. Visas ziemas garumā teibas ir mazkustīgas un tikai iestājoties siltākam laikam tās pārvietojas barības meklējumos uz seklākām, bet straujākām vietām. Savas ziemas mājvietas teibas pamet īsu brīdi pirms nārsta.
Ļoti reti, bet arī ziemā ir iespējams tikt pie teibām, par ēsmu izmantojot odu vai mušu kāpurus.
Turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru