piektdiena, 2019. gada 31. maijs

Paaugstināta ūdens temperatūras ietekme uz akvārija zivīm


Karstā vasaras periodā dzīvokļiem un privātmājām bez gaisa kondicionēšanas bieži ir ievērojams gaisa temperatūras pieaugums, kas noved pie akvārija ūdens uzkaršanas. Protams, šajā laikā sildītāji kļūst nevajadzīgi, bet akvāristiem jādomā, kā pasargāt zivis un akvāriju no pārkaršanas.


Uzreiz vēlos atzīmēt, ka lielākā daļa tropu zivju sugas spēj veiksmīgi izturēt ļoti siltu ūdeni (apmēram 30°C), tāpēc pats temperatūras pieauguma fakts nav tik būtisks, taču slēgtā ekosistēmā pārkaršana var radīt negatīvās sekas.
Kas tad akvārijā var notikt?
Problēma Nr. 1. Pēc fizioloģisko likuma skābeklis izšķīst daudz sliktāk nekā siltā ūdenī, tāpēc tā koncentrācija pārkarsētā akvārijā ātri samazinās. Zivis sāk piedzīvot hipoksiju, kas izpaužas kā pastiprināta žaunu kustības, vēlme palikt tuvāk ūdens virsmai, rīt gaisu caur muti.
Turklāt augstās temperatūrās ietekmē paātrināta organisko atlieku sadalīšanās (neapēstās pārtikas daļas, ekskrementi utt.), Kuras oksidācija arī patērē daudz atlikušo skābekli.

2. problēma. Atšķirībā no zīdītājiem zivīm nav spēju regulēt savu ķermeņa temperatūru. Tāpēc siltā ūdenī tām vielmaiņas procesi noris straujāk, metabolisms paātrinās. Šajā situācijā zivīm vajag nedaudz vairāk barības nekā parasti, viņām visu laiku prasa ēst, akvārists protams tās atkal baro, bet zivis nespēj visu to apēst, daļa nokrīt uz gultnes un bojā ūdeni.
3. problēma. Pirmās un otrās problēmas savstarpējā ietekme – jo vairāk zivju patērē barību, jo vairāk tās ražo organiskos atkritumus un līdz ar to ūdenī paliek mazāk skābeklis.
Kā samazināt ūdens temperatūru
1. Pieslēdziet kompresoru, pieslēdziet 2 vai pat vēl labāk 3 izsmidzināmos aerācijas akmeņus. Tas kaut nedaudz, bet palielinās skābekļa daudzumu. Labākais jeb ideālākais efekts tiek panākts ja airācijas akmeņi izsmidzina mazus gaisa burbulīšus.
2. Biežāk mainiet ūdeni, vēlams sifonējot grunti, dariet to 2 vai pat vēl labāk 3 reizes nedēļā. Tas samazinās organisko atkritumu daudzumu un ļaus Jums atsvaidzināt ūdeni, atdalot dažus slāpekļa cikla un citu izšķīdušo savienojumu produktus. Zivīm tas noteikti nekaitēs.
Svarīgi: svaigajam ūdenim, kas tiek pieliets klāt ir jābūt tādam pašam vai vismaz līdzīgam pēc ķīmiskā sastāva.

otrdiena, 2019. gada 28. maijs

piektdiena, 2019. gada 24. maijs

Daži jautājumi par pH mērījumiem akvārijā (2. daļa)


Kāpēc samazinās pH?
Galvenais pH krituma iemesls ir CO2. Šī gāze, kas izšķīst ūdenī un veido oglekļa dioksīdu, kā rezultātā šķidrumā palielinās ūdeņraža jonu daudzums un pH samazinās. Oglekļa dioksīds veidojas augu, baktēriju un zivju elpošanas rezultātā, protams iespējami arī citi iemesli pH pazemināšanai, tostarp nitrifikācijai, metāna fermentācijai un sulfīdu oksidēšanai.
Tas nozīmē, ka lielam skaitam zivju vai bojātu augu lapu, netīra grunts vai sen netīrīts filtrs, pastāv liels risks, ka pH līmenis patstāvīgi samazināsies.

Kāpēc palielinās pH?
Daudzus akmeņus un grantis, kurus pārdod zooveikalos un kas it kā ir paredzēti saldūdens tropiskajiem akvārijiem, satur minerālvielas, kas palielina pH līmeni. Ja nav vēlmes un galvenais nepieciešamības palielināt pH līmeni akvārijā, tad jāizvēlas grunti un dekorus neitrālu vidi.
Dīķos ph var palielināties neapstrādāta betona dēļ. Tieši šis betons var būt par iemeslu masveida zivju bojāejai. Pirms ūdens ielaišanas betons vienmēr jāapstrādā, piemēram ar aizsargkrāsu G4
Neapstrādāts betons ap dīķi var arī izraisīt pH paaugstināšanos līdz bīstamam līmenim, kas bieži noved pie zivju nāves. Vienmēr ir nepieciešams apstrādāt betonu, ko izmanto dīķa izveidošanai, īpašu aizsargkrāsu, piemēram, G4.
PH līmenis var palielināties arī fotosintēzes rezultātā. Ja liels daudzums saules gaismas nokļūst akvārijā vai dīķī, un tajā ir daudz augu vai aļģu, pH līmenis var ļoti strauji pieaugt vienas dienas laikā.
Kā labāk pH paaugstināt?
Vietās, kur pa krānu tek mīksts un skābs ūdens, bet ir vēlme turēt zivis, kuru galvenā prasība ir ciets un sārmains ūdens, šādos gadījumos nepieciešams palielināt pH. Labākais veids, kā to izdarīt, ir izmantot aragonītu. Tas ir kalcijs bagāts minerāls, tā ievietošana ūdenī nodrošina pH paaugstināšanos un stingrību. Atšķirībā no koraļļu smiltīm un grants un dolomīta, aragonīts sāk izšķīst, pH ir apmēram 7,8, nevis 8.

Kāpēc nevar pazemināt pH līmeni?
Samazināt pH līmeni ūdenim ar augstu karbonāta cietību (KH) ir grūti. Karbonāta cietība ir noteiktas skābes buferšķīdums, kas novērš pH samazināšanos. Turklāt ir svarīgi, lai būtu kāda karbonāta cietība, citādi pH līmenis akvārijā pastāvīgi samazināsies, tam veidojoties skābam.
Vai vajadzētu akvārijam pievienot ķimikālijas pH līmeņa paaugstināšanai vai pazemināšanai?
Domāju, lai mainītu pH līmeni, visticamāk nebūs galīgais risinājums. Piemēram, lielākajai daļai akvāriju karbonāta cietība ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu skābju buferšķīdumu. Tādēļ šādu vielu pievienošana var izraisīt diezgan sāpīgas pH svārstības. Un es cenšos izvairīties no šādām vielām. Es arī ieteiktu ikvienam izvairīties no šādām metodēm, ja vien neesat 100 % pārliecināts, kāda būs ietekme.
Kā var droši samazināt pH līmeni?
Tā kā augsta karbonāta cietība samazina pH samazināšanas iespēju, ir ieteicams sākt ūdens attīrīšanu ar reversās osmozes filtru, kas nodrošinās zemu minerālvielu saturu. Nākamais solis ir pievienot ūdenim pH līmeni pazeminošu skābi, piemēram, pH Down no API, uz ūdens, un nodrošināt vēlamo pH līmeni. Tad atjaunot cietību, pievienojot ūdenim minerālvielas.
CO2 pievienošana augu akvārijos ietekmē pH līmeni. Kāpēc?
Oglekļa dioksīds izšķīst ūdenī un veido oglekļa dioksīdu, tāpēc pH samazinās. Pēcpusdienā augi absorbē jeb patērē CO2 un veido skābekli, bet naktī notiek pretējais process. Tādēļ pH līmenis var būt ļoti zems no rīta, bet dienā augt. Ja pH krītas pārāk zemu, ir ieteicams izslēgt CO2 sūkni naktī un pievienot akvārijam gaisa aeratoru.

beigas

Daži jautājumi par pH mērījumiem akvārijā (1. daļa)



Kas tad ir pH?
pH mērījumi parāda, kāds ir ūdens, skābs vai sārmains. pH līmenis norāda uz hidroizolācijas koncentrāciju šķīdumā.

Kas ir pH skala?
pH 7 ir neitrāls, līmenis zemāks par 7 norāda uz skābu vidi, bet līmenis virs 7 norāda uz sārmainu vidi, par neintrālu var uzskatīt vidi, kurā pH ir 7.
Vissvarīgākais, kas jāatceras par pH skalu, ir tas, ka tā ir logaritmiska. Tas nozīmē, ka katrs solis ir 10 reizes lielāks nekā iepriekšējais. Vide, kur pH ir 8 = 10 reizes sārmaināka, nekā vidē kur pH = 7, savukārt vide, kur pH = 6 ir 10 reizes skābāka. Tātad, ja mēs izmēram ph un tas ir nedaudz izmainījies, mums šķiet, ka tāds sīkums vien ir, bet zivis jūt katru svārstību.

Kā pH mērīt?
Jūs varat iegādāties vienkāršu testa komplektu apmēram 5 – 10 eiro, vai precīzāku sensoru jau par 50 eiro vai pat datoru par apmēram 200 eiro.
Ir arī tā saucamie pilināmie testi, gan kopējā pH mērīšanai, gan arī speciāli testi vairāk par 7 un mazāk par 7 mērīšanai. Varat arī iegādāties īpašus testus, kas paredzēti sālsūdenim. Ir testu komplekts 6 vienā, kas it kā nosaka 6 mērījumus uzreiz. Šie komplekti nav precīzi un parāda tikai aptuvenos mērījumus.


Vai katrai zivju sugai ir nepieciešams konkrēts pH līmenis?
Ir zivju sugas, kas dzīvo skābā ūdenī, piemēram, zivis no Amazones un Rietumāfrikas meža ezeriem, ko sauc par acidofiliem, dod priekšroku pH līmenim zem 7. ir zivis, kas dzīvo sārmainākos ūdeņos, piemēram, dažādas jūras sugas, Malāvijas un Tangaņikas ezeru cihlīdas, dod priekšroku pH līmenim lielāks par 7,5 vēlams, tuvāk 8. šīs zivis sauc par alkalifiliem. Abas šīs grupas nepieļauj patoloģisku pH līmeni un slikti jutīsies ja Āfrikas cihlīdas ielaistu pie Amazones ūdensbaseina zivīm.

Krāna ūdens pH ir 8. Vai ir nepieciešams mīkstināt ūdeni un padarīt to skābāku, lai veiksmīgi akvārijā turētu, piemēram neonus?
Kaut arī acidofili dod priekšroku vieglajam skābajam ūdenim, apgabalos ar cietu ūdeni, audzētāji, un veikalnieki, iespējams aklimatizē zivis uz sārmaināku ūdeni. Neraugoties uz to, ka dažos veikalos tiek pazemināts ūdens pH līmenis, vairumā gadījumu zivis tiek turētas apstrādātajā krāna ūdenī. Protams, ir arī audzētāji, kas zivis pavairo, tur, cenšas radīt visus nepieciešamos turēšanas apstākļus un pirms pārdošanas brīdina, kādos apstākļos zivis ir turētas.
Tomēr, lai turētu daudz prasīgākas sugas, piemēram, diskus, LĀE cihlīdas vai kādu no labirintu zivīm, pirms zivju pirkšanas jums būtu jāmaina ūdens cietība un pH. Vienmēr ir jālūdz pārdevējam informācija par ūdeni, kurā zivis ir dzīvojušas.
Ja plānojat audzēt zivis no apgabaliem ar mīkstu ūdeni, nārstošanas gadījumā jums būs jāsamazina ūdens cietība un pH. Ikru un mazuļu skaits daudzums un kvalitāte var būt saistīta ar ūdens ķīmiskajiem parametriem.

sestdiena, 2019. gada 18. maijs

Piedzirdītā līdaka


Trīs jokdarus Polijā grib sodīt par ņirgāšanos par zivīm un nelegālu makšķerēšanu. Kādā no poļu laikrakstiem bija publicēta fotogrāfija, kur redzami jauni cilvēki, kas nupat noķertai zivij mutē lej šampānieti.
Viens no vainīgajiem paskaidroja, ka līdaka bijusi jau pussprāgusi un viņi izdomājuši ieliet tās mutē nedaudz šampānieti. Nav zināms, vai pēc šī atdzīvināšanas metodes līdaka atguvusies, bet “dakteriem” nāksies atbildēt tiesas priekšā.

trešdiena, 2019. gada 15. maijs

Ideāls foto kadrs

Principā foto, kas neprasa komentārus, pavisam drīz pirmo ūdeni ieraudzīs mazie astoņkājīši

Skaistums akvārijā

Manuprāt daži nelieli, bet īsti šedervi. Diemžēl to autori nav zināmi. Lūk, bildītes, vienkārši un skaisti...





trešdiena, 2019. gada 8. maijs

Zivju zupa Kivu ezerā




         Pati iespaidīgākā zivju zupa pasaulē, periodiski “vārās” Kivu ezerā, ekvatoriālajā Āfrikā, kas ir pie Ruandas Republikas rietumu robežas. Blakus šim ezeram atrodas Kitouro vulkāns, kura izvirduma laikā ezerā ietek lava un ūdens ezerā sāk vārīties. Zivis un ūdensaugi, kas aug ezerā, burtiski uzvārās. Kad vulkāns nomierinās, vietējie iedzīvotāji iepeld ezerā ar laivām un mielojas jau ar gatavām “vakariņām”. Vienas no tādām pusdienām, kad ezerā “uzvārījās” zivis notika 1948.gadā.

otrdiena, 2019. gada 7. maijs

Ugunīgā apistogramma


Apistogramma agassizi

vai

Ugunīgā apistogramma


Izplatība. Brīvā dabā šīs apistogramas sastopamas Amazones baseinā, kā arī Paragvajā un Gviānā.

Raksturojums. Tēviņš sasniedz 8 cm garumu, bet mātītes mazākas, apmēram 5 cm. mātītes ķermeņa pamatkrāsa ir gaiši dzeltena, anālā, astes un muguras spurām piemīt oranža maliņa, savukārt krūšu spuras caurspīdīgas. No astes līdz acij stiepjas melna svītra, bet pa žaunu vāku no acs uz leju stiepjas maza melna svītriņa. Tēviņš ir gaiši zils ar violetiem un zaļiem lāsumiem. Anālā un muguras spura dzeltenīgi oranžas un pagarinātas. Astes spuras vidējā daļa pagarināta ar zilu maliņu, pati spura visās varavīksnes krāsās, bet vēderiņš smilškrāsā vai rozīgs.  


Miermīlīgas zivtiņas, kuras iespējams turēt kopējā akvārijā ar sev līdzīgām zivīm.

Barība. Pārtiek gan no dzīvās, gan sausās barības. ļoti svarīgi, lai barība būtu sabalansēta, tā teikt izmantot augstvērtīgas sausās barības.

Turēšanas apstākļi. Nepieciešams apmēram 50 cm garš akvārijs, kurā ir sastādīti gan augi, gan ir slēptuves, kas veidotas no akmeņiem, siekstām, daudzi akvāristi izmanto arī māla puķu podus, taču jāatstāj arī brīva vieta peldēšanai. Ūdens ieteicamiem parametriem jābūt šādiem: T 23 – 25 C; dH līdz ap 20, taču citi autori iesaka ap 15; pH 6.5 - 7.0. Ūdenim ieteicams pievienot kūdru. Vēlama regulāra ūdens nomaiņa.

Pavairošanas apstākļi. Dzimumgatavību sasniedz 8 - 10 mēnešu vecumā. Sasniedzot apmēram 3 gadu vecumu zivtiņas pārstāj vairoties. ļoti bieži nārsts notiek kopējā akvārijā, taču pieredzējuši zivtiņu pavairotāji iesaka likt zivtiņām nārstot atsevišķā akvārijā. Nārsts noris pāros. Nārsta trauks iespējams no 15l, kurā ir apmēram 20 cm ūdens. Ieteicamiem ūdens parametriem jābūt šādiem: T 25 - 28; dH ap 10, bet pH 6.5, lai gan ir bijuši gadījumi, kad veiksmīgs nārsts panākts arī cietākā ūdenī. Nepieciešama ūdens airācija, vēlams, lai akvārijā būtu filtrs ar kūdras pildījumu. Zivtiņas ikrus nērš, puķu podos jeb līdzīgās alās, parasti mātītes iznērš ap 200 ikriņiem, bet ir informācija, ka ikriņu bijis arī divas reizes vairāk. Inkubācijas periods ilgst apmēram 3 - 5 diennaktis, bet vēl pēc 4 - 6 diennaktīm mazuļi sāk peldēt. Kā starta barība lieti noder infuzorijas, "dīķa putekļi", ciklopi un artēmijas. Tēviņš pēc nārsta jāizņem. Mātīte kopj ikriņus un mazuļus līdz apmēram 3 nedēļu vecumam.

trešdiena, 2019. gada 1. maijs

Живая Планета 3/2019

Ukrainas kolēģi mani iepriecināja ar jaunāko žurnāla numuru, kurā starp citiem pazīstamiem krievu un ukraiņu rakstošajiem akvāristiem ir arī mans raksts.

 

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

  Kāda veida augsne ir piemērota piemājas dīķim Vienkāršākais veids kur izveidot dīķi ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Šādā gadījumā īpa...