Man mirst zivtiņas...

Mazāk pieredzējuši akvāristi bieži vien sūdzas, ka nespēj pirkt zivtiņas, tās ļoti bieži mirst. Kas varētu būt pie vainas? Iemesli var būt dažādi? Var būt krasa ūdens parametru maiņa, slimības vai novājināts organisms. Slikti uz zivtiņu veselības stāvokli var iespaidot arī samazināts skābekļa daudzums ūdenī. Šajā gadījumā zivtiņas atrodas ūdens virspusē un kāri ķer atmosfēras gaisu. Ja savlaicīgi netiks risināta problēma zivtiņa var aiziet bojā.

Foto no aqa.ru

Izšķīdušā skābekļa līmenis atkarīgs no ūdens temperatūras, siltā ūdenī samazinās izšķīdušā skābekļa daudzums, ūdens ķīmiskajiem rādītājiem, baktēriju plēves uz ūdens virsmas, infuzorijas un aļģu uzliesmojumiem. Novērst problēmu var ar ūdens maiņām un intensīvu tās aerāciju.

Akvārija zivtiņu bojā ejas biežākie iemesli.

Sliktas kvalitātes ūdens (netīrs, duļķains un pat toksisks). Iespējamais bojā ejas iemesls ir saindēšanās. Iespējamais bojā iešanas iemesls ir saindēšanās ar slāpekļa savienojumiem, kas veidojas pēc zivju atkritumu sabrukšanas. Nepareiza ūdens attīrīšana noved pie tā, ka nitrīti, nitrāti un amonijs kā toksiskas vielas strauji izplatās ūdenī. Pareizs slāpekļa cikls – visu zivtiņu veselības garantija. Bet, ja ūdens ir saindēts ar slāpekļa savienojumiem, tas būs duļķains, parādīsies pūšanas smarža. Izšķīdušais amonjaks var būt ūdenī lielākās devās, ja pH līmenis ir 7,5 un vairāk. Ar zemāku pH līmeni amonjaks ir toksisks, un var kaitēt zivīm. Zivis saindējas ar amonjaku un aiziet bojā?

Nepareiza zivtiņu adaptācija, pārāk strauji tās ielaistas jaunajā mājvietā. Jaunajā un vecajā vietā var krasi atšķirties ūdens parametri. Ja zivis uzreiz ielaist jaunajā vietā, zivtiņām stresu vai pat šoku var izraisīt pH, cietības un temperatūras dažādība, tās var aiziet bojā tuvāko 24 stundu laikā, lai gan ir dzirdēti arī gadījumi, kad zivtiņas mokās pat 7 diennaktis. Zooveikalā un mājās esošais ūdens var atšķirties dažādos veidos.

Pareizi būtu jādara šādi. Atnestajā traukā vai maisiņā jāielej ūdens no akvārija kurā dzīvos zivis, bet ne vairāk kā 5%, pēc 10 minūtēm jānolej tie 5% un atkal jāpielej jauns ūdens no akvārija. Ielaist zivis akvārijā drīkst tikai pēc 5 – 6 šādā “operācijām”.

Gāzu embolija ir slimība, kas var izraisīt pēkšņu zivju un nāvi. Uz acīm, ķermeni var redzēt kapilārus, ķermenis kļūst sārts vai pat sarkans, zivis peld no stūra uz stūru, ķermenis pārklājas ar gaisa burbuļiem un zvīņas sacēlušās. Slimība rodas krasas ūdens maiņas rezultātā, tas ir ja tiek nomainīts uzreiz vairāk par 50% ūdens, no krāna. Esmu dzirdējis, ka mazpieredzējuši akvāristi ielej akvārijā ūdeni un steidz uz veikalu pēc pirmajām zivtiņām. Tā darīt NEDRĪKST.

Vēl viens iemesls, kāpēc aiziet bojā zivtiņas ir slimība. Bieži vien zivtiņas slimības simptoni ir redzami, gan pēc uzvedības, gan pēc ārējā izskata. Slimība var rasties no vājas imūnās sistēmas, stresa, saindēšanās u.t.t. Vispirms jāatrisina problēmas ar ūdeni un tikai tad var ķerties klāt zālēm. Ja ir slikts jeb nekvalitatīvs ūdens zāles nepalīdzēs, dažas zāles slimību tikai pastiprinās. Piemēram, daži ūdenim pievieno sāli. Sāls nepalīdzēs, ja zivis ir saindējušās ar nitrātiem. Ideāli, ja jaunas zivtiņas tur karantīnas akvārijā vismaz divas nedēļas, lai jaunās zivtiņas neievazātu akvārijā slimību. Pēc karantīnas protams drīkst ielaist zivtiņu akvārijā.

Foto no mana privātā arhīva

Ko darīt, ja esat atradis akvārijā beigtu zivtiņu?

Noteikti veiciet zivtiņu skaitīšanu akvārijā, citi skaita no rītiem, citi savukārt barošanas laikā. Pavērojiet kāds ir zivtiņu veselības stāvoklis? Vai visas zivtiņas ēd? Iespējams, dažas atsakās no barības. Pavērojiet zivtiņu vēderus, vai nav uzpūtušies? Ja kāda no zivīm trūkst, pārbaudiet akvārija stūrus, sāciet to meklēšanu. Iespējams zivtiņas ķermenis ir dekorācijās, augos vai alā. Ja zivtiņas ķermenis nav atrasts vairākas dienas, diez vai vēl atradīsiet. Iespējams to apēda kaimiņi, iespējams zivtiņu iesūca filtrs.

Zivtiņas ķermenis no akvārija ir jāizvāc. Siltā ūdens dēļ tropiskās zivtiņas ātri pūst. Pūstošais ķermenis rada labvēlīgu vidi baktērijām, tās vairojas uz nebēdu, bojā ūdeni. Ūdens kļūst duļķains, tam rodas nepatīkama smaka, kas var izraisīt slimības uzliesmojumu citiem akvārija iemītniekiem.

Ir jāpārbauda mirušās zivtiņas ķermenis. Jums jāsaprot, kāpēc viņa mirusi. Uzvelciet rokās medicīniskos cimdus. Ja zivtiņas ķermenis pilnībā nesadalās, aplūkojiet tās spuru stāvokli, zvīņas, vēdera dobumu. Iespējams, aplūkojot zivtiņas ķermeni rādīsies brūces vai kādas citas pazīmes, iespējams, tā cietusi no nelabvēlīgiem kaimiņiem. Ja vēders ir manāmi uzpūties, izvalbītas acis, bet zvīņas pārklājušās ar plankumiem, visticamāk zivtiņa ir kādas slimības vai saindēšanās upuris. Pēc šīs apskates cimdi jālikvidē.

Pārbaudiet ūdens parametrus. Ūdens bieži ir galvenais zivju veselības pasliktināšanās cēlonis. Vajadzētu veikt ūdens mērījumus. Iespējams, palielināts amonjaka un nitrātu daudzums ūdenī, smagie metāli izraisa to, ka zivtiņas ātri mirst. Ja akvārijam ir dekoratīvais elements no dzelzs, cinka, vara – tas ir vēl viens rādītājs, kas būtu jāpārbauda. Dažas zivis nepieļauj metālu labi un pēkšņi mirst. Es gan pilnībā atteiktos no metāla dekorācijām.

Pēc testu rezultātiem izdariet secinājumus. Testi parādīs vai akvārijā viss ir labi, vai arī ūdens tajā ir netīrs un tajā ir toksiskas vielas. Iespējams jāiztīra filtrs un jāveic daļēja (25 – 30%) nomaiņa. Vairāk mainīt NEDRĪKST, tas var izraisīt jau agrāk aprakstītas problēmas.

Ja ūdens akvārijā ir “normālā” stāvoklī, tad var būt vēl virkne citu iemeslu, kādēļ beidzas zivis. Kā piemēru varu minēt, barību, tā ir nekvalitatīva, akvārists pārlieku daudz piedāvā zivtiņām ēdamo un tās pārēdas, vai gluži pretēji, tām piedāvā maz un tās mirst no bada, iespējams, no stresa, ko izraisīja kaimiņu zivis, vecums. Ja zivtiņa nomira negaidīti, tad jādara viss iespējamais lai pārējās būtu dzīvas.

Labu veiksmi

Sapņu tulki...

Šeit mēģināšu "ielauzties" cilvēku sapņos, minēšu sapņus, bet tikai tos kas saistīti ar ūdeņiem un (vai) zivīm.

Zīmējums no mana privātā arhīva

Ikri. Ja sapnī ēdat ikrus, tad jūsu ienākumi palielināsies. Redzēt melnos ikrus, nozīmē kļūsiet par ļoti ietekmīgu cilvēku. Ja sieviete redz ikrus, tad iespējams drīzumā tā, kļūs par mammu. Pirkt ikrus veikalā nozīmē, ka gaidāmi viesi, ģimenes svinības  

Haizivis. Sapnī redzēt haizivi nozīmē tikties ar konkurentiem darbā vai biznesā. Nosist haizivi nozīmē uzvarēt ienaidnieku patiesībā. Censties aizpeldēt no haizivs nozīmē bēgt no problēmām, kas saistītas ar laulības dzīvi, tas tikai nozīmē, ka vajadzīgs pārdomāt savu rīcību un censties to izrunāt.

Zivs. Ja sapņojāt par zivi dzidrā ūdenī, tad tas ir labs sapnis, iespējams saņemsiet negaidītas bet patīkamas likteņa dāvanas, bet ja sapņojat, ka staigājat pa ūdens virsu un pie jūsu kājām pieskaras zivis, tas nozīmē, satiksiet savu otru pusīti, iespējams, kopā strādājat vai dzīvojat vienā kāpņu telpā, bet ja redzat sevi makšķerējot varēsiet izmainīt savu dzīvi pateicoties smagam darbam un neatlaidībai.

Labu apetīti!

Krāsnī cepta zivs.

Vajadzīga zivs (līdaka, breksis, karpa vai asaris), citrona sula, majonēze, sāls, pipari un citas garšvielas pēc izvēles.

Foto no maniem privātajiem arhīviem

Zivi iztīra, izņem muguras asaku un sadala uz pusēm. Abus sānus noskalo, notecina, uzliek uz folijas. Apslaka iekšējo pusi ar citrona sulu un devīgi ieziež ar majonēzi. Var uzbērt piparus vai majonēzi samaisīt ar sarīvētiem vai sakapātiem ķiplokiem. Foliju aploka pāri zivs filejai un ieliek ledusskapī uz visu nakti vai dienu, lai iemarinējas.

Izņem no ledusskapja un folijā cep, lai gan pareizāk būtu teikt sutina marinādē cepeškrāsnī, līdz tā gatava (20 – 40 min. atkarībā no zivs biezuma). Var ēst gan karstu , gan aukstu.

Draugi, man ir zivis...

Kad akvārijs ir jau iekārtots, sagatavots ūdens, iestādīti augi, var jau domāt par zivtiņu iegādi. Vēlams būtu sagatavot sarakstu, kuras zivtiņas vēlētos redzēt savā akvārijā un doties uz tuvāko zooveikalu, lai redzētu, kas ir pārdošanā. Protams, pirmajā veikalā jau uzreiz nav tās jāiegādājas, varat aiziet līdz nākamajam un tur paskatīties piedāvājamo klāstu. 

foto no www.delfi.lv

Jau priekšlaicīgi jums jābūt skaidram cik zivtiņu var dzīvot jūsu iekārtotajā akvārijā. Noteikti ieteicams būtu iegādāties grupu jaunus eksemplārus, jo tās vieglāk iedzīvosies akvārijā un ātri pieradīs pie jaunās mājvietas.

Pirms zivtiņu iegādes un ielaišanas akvārijā, noteikti ir jāpiemin stress. Noķeršana un ielaišana politelēna maisiņā, transportēšana un izlaišana nepazīstamā vietā, kur iespējams ir cits ūdens sastāvs var zivīm izraisīt stresu.

Stress var izraisīt pat zivtiņu bojāeju, tāpēc izvairieties:

-         iegādāties zivis, kas nupat ir atvestas pārdošanai;

-         iegādājoties zivis, jums ir tiesības izvēlēties konkrētus īpatņus, lai gan atšķirības starp zivtiņām ir ļoti minimālas, tāpēc vieglāk ir “izbrāķēt” nekā izvēlēties;

-         atsakieties no deformētiem un savam izmēram maziem īpatņiem. Noteikti palūdziet pārdevēju, lai viņš patur tās uztveramajā tīkliņā pie priekšējās sieniņas, lai jūs varētu izdarīt pareizo izvēli.

-         Nekad nepērciet zivis no akvārija, kurā ir slimas vai mirušas zivtiņas, jo jūsu iegādātās zivtiņas var nobeigties dažu dienu laikā;

-         Ļoti prasīgam jābūt, kad izvēlaties zivis pavairošanai, jo no sliktiem vaisliniekiem ir grūti izaudzēt labus pēcnācējus;

-         Lielās zivis, kuru izmērs ir 7,5 cm, vēlams pārvest atsevišķi, lai tās netraumētu viena otru.

-         Nelielu zivtiņu daudzumu var pārvest azotē, termosā, bet lielu daudzumu speciālā kastē, kurā patstāvīgi piekļūst skābeklis;

-         Transportēšanas laikā necentieties pa ceļam apskatīt to stāvokli, spilgtā gaisma var izraisīt stresu;

Foto no maniem privātā arhīva

-         Nokļūstot galamērķī zivtiņas akvārijā ielaist uzreiz nedrīkst, bet kopā ar maisiņu vai trauku ir jāievieto akvārijā lai izlīdzinās ūdens temperatūra. Temperatūras izlīdzināšana parasti aizņem 20 – 30 min., tad jau zivtiņas var ielaist akvārijā. Jums noteikti gribēsies redzēt zivtiņas, bet tās būs nobijušās., tāpēc apgaismojumu ieslēgt nevajag, pietiek ar dienas gaismu, lai zivis pierod pie jaunās mājvietas. Tumšā laikā ieteicams būtu pirms zivtiņu ielaišanas akvārijā, telpā ieslēgt gaismu.

Nav nepieciešams barot tās pirmajās 24 stundas, jo tās vienalga no barības izvairīsies. Pirmajā barošanas reizē ieberiet daudz mazāk barības kā būtu vajadzīgs un pakāpeniski palieliniet barības daudzumu.

Par gaidāmo laiku priekšlaicīgi iespējams uzzināt no sinoptiķiem – pa radio, TV vai internetā (2. daļa)

Arī sliktu copi iespējams paredzēt, raugoties dabā. Sliktas copes dienas var būt, ja:

-        krītas atmosfēras spiediens;

-        vakaros vējš pieņemas spēkā, it sevišķi, ja tas pūš no austrumiem, dienvid austrumiem;

-        paaugstinās gaisa mitrums;

Foto no mana arhīva

-        palielinās mākoņu daudzums, ievērojami sliktāka kļūst redzamība;

-         vasarā vakara krēsla ir tumši sarkana, bet ziemā tai ir brūngana nokrāsa;

-         rītausmā un saulrietā saule ir zeltītā bronzas krāsā;

-         dūmus velk pie zemes;

-         vakaros uz lauka nav rasas, bet no rītiem tā ir lapu galos vai garā zālē un neizžūst līdz pusdienas laikam;

-         no rīta ceļas migla;

-         vasarā rībina pērkons – būs ilgstošs vēsums, pie tam gaidāma temperatūras krišana;

-        ūdens kļūst tumšs, pirms vētras un negaisa;

-        pirms sala ceļas ūdens līmenis akās;

Par gaidāmo laiku priekšlaicīgi iespējams uzzināt no sinoptiķiem – pa radio, TV vai internetā (1. daļa)

Bet arī jūs pats varat noteikt laika apstākļus uzmanīgi raugoties apkārtējā pasaulē. Labas copes dienas var būt, kad ir:

-        patstāvīgs atmosfēras spiediens;

-        neliels vējiņš, bez krasām izmaiņām;

Foto no http://s-fishing.pro

-        klusa nakts, no rīta paceļas neliels vējiņš, kas pieņemas spēkā pusdienas laikā, bet vakarā atkal pierimst;

-        kad saule ir uzlēkusi gaisa temperatūra paaugstinās līdz pusdienas laikam un tad lēni krītas;

-        ziemā, kad ir mērens sals, bez vēja vai arī kad pūš neliels rietumu vai dienvidu rietumu vējš;

-        ziemā, kad pa dienu ir siltāks, nekā naktī;

-        tīrs saulriets, kad saule pie horizonta ir dzeltena, kas vēlāk pāriet zeltaini rozīgā krāsā;

-        vakaros, kad rietumu pusē ir tīras debesis;

-        rītausmas ir zeltainas vai blāvi rozīgas;

-        vasarā skaidrās naktīs gaiss ir stipri vien vēsāks, virs ūdens ir neliela migla;

-        vasarā, līdz ar saulrietu parādās rasa, bet saulei lecot tā pazūd;

-        Ziemā, kad ir sals svīst logi, bet laukā ir sarma.

Jauns pasaules rekords karpu makšķerēšanā

Ungārijas ūdenskrātuve Euro Aqua kārtējo reizi pieradīja savu teicamo reputāciju un uzdāvināja pasaulei jaunu pasaules rekordu karpu makšķerēšanā.

Foto no www.anglersmail.co.uk

Spoguļkarpa, kuras svars ir 105 mārciņas (47.67 kg) un 125 cm garums. Čehu makšķernieks Tomas Kristins noķēra 11:30, tas ir jauns pasaules rekords. Līdzšinējais pārspēts par gandrīz 2 kg. Iepriekšēja rekord karpa tika noķerta pērnā (2014. gada) septembrī, šajā pašā ūdenskrātuvē.

Pirmo reizi šī ūdenskrātuve pasaules ziņās skanēja jau 2012 gadā, kad austriešu makšķernieks Romāns Hanke noķēra karpu, kuras svars bija 45.85 kg, bet garums 113 cm. Austrietis toreiz karpu rekordu pacēla par apmēram 900 gramiem.

Pēc Eiropas karpu makšķerēšanas eksperta Stīva Briggsa domām Euro Aqua ezers karpu makšķernieku uzmanības lokā atrodas jau vairākus gadus. Tajā mīt vairākas  trofejas cienīgas zivis, kas piesaista pasaules vadošo makšķernieku uzmanību, sevišķi šo vietu iecienījuši Francijas un Lielbritānijas sporta makšķernieki.

Vienas nedēļas makšķerēšana un dzīvošana pie šīs ūdenskrātuves izmaksā apmēram 700 EUR, cenā iekļauta arī paša makšķernieka ēdināšana

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 8. turpinājums (nobeigums)

Daži autori uzskata, ka diskusi jābaro ar daudzveidīgu barību, viņi drīzāk nomirs no bada, nekā ēdīs vienveidīgu barību. Tomēr, ja zivis tā uzvedās, tad viņas ir slimas. Veselas zivis nav kaprīzas un labprāt apēdīs visu ko tām piedāvāsiet. Diskusi nelabprāt ēd sauso barību, bet no dzīvās barības zivis ļoti iecienījušas trīsuļodu kāpurus un mazsaru posmainos tārpus (Tubifex tubifex), bet diemžēl šie tārpi ir slimību perēklis. Tas jau nenozīmē, ka no šādām barībām ir jāatsakās. Nav barojošākas dzīvās barības kā mazsaru posmainie tārpi, arī trīsuļodu kāpuros ir vielas, kas zivīm ir ļoti nepieciešamas.

Foto no http://www.schule.provinz.bz.it

Diskusi labprāt ēd arī koretru, bet ne vairāk kā divas dienas, pēc tam vienkārši atsakās. Nobeigušos koretru nekavējoties no ūdens ir jāizvāc, jo tā ļoti ātri bojājas un bojā ūdeni. Tāpat diskusu ēdienkartē ir arī sliekas un dafnijas. Sliekas pirms barošanas ir jāattīra. Diskusi neatsakās arī no ciklopiem, lai gan tie ir maziņi, bet pavasaros, meža ezeriņos tie ir lieli un sarkanā krāsā.

Par mākslīgas barības pamatu var uzskatīt liellopu sirdi, kas ir sagriezta nelielos gabaliņos, kārtīgi nomazgāta un samalta ar gaļas mašīnu. Pievieno pulverveida vitamīnus, samalto gaļu liek plastmasas trauciņā un sasaldē. Pirms barošanas sasaldēto gaļas briketīti sarīvē uz 2 mm rīves. Barību zivīm dod tik daudz cik tās ir spējīgas apēst uzreiz. Barību var daudzveidot klāt pievienojot arī aknas vai kalmārus.  

Daudzi diskusu audzētāji uzskata, ka no dzīvās barības vispār ir jāatsakās, bet barot ar to nelielās porcijās tikai nārsta laikā. Pēc viņu domām, ja zivis tiek barotas ar mākslīgo barību, tad viņas ir pasargātas no dažādām slimībām, pie tam arī zivju mazuļi aug ātrāk un sasniedz maksimālos diskusu izmērus, kādi dzīvo brīvā dabā. Savukārt, daži diskusu turētāji nebaro zivis ar mākslīgo barību, jo tas bojā ūdeni. Patiesībā jo barība ir daudzveidīgāka, jo labāk, protams, normas robežās.

Jābaro pieauguši diskusi ir trīs reizes dienā, “pusaudžus” – sešas reizes, bet mazuļus, ik pēc divām stundām. Mazuļiem, līdz tie būs sasnieguši 1,5 mēnešu vecumu naktī atstāj mazu apgaismojumu, lai tie varētu atrast barību. 

Kā Nevajag ķert ar fīderi

1. Gatavojoties copei, nevajag doties rakt tārpus vai vēl ļaunāk pirkt tos veikalā, vienalga aizmirsīsiet tos mājās. Daudz interesantāk ir paskraidīt gar krastmalu un mēģināt aizlienēt tos no citiem copmaņiem.

Zīmējums no karikatura.lv

2. Atrodoties jau copes vietā, pirmkārt ķerieties klāt iebarojamai ēsmai – apēdiet līdzpaņemtās desmaizītes, pīrādziņus un visu pārējo ko ēdamu paņēmāt līdzi.

3. Sagatavojiet iebarojamo ēsmu arī zivīm – samaisiet spainī sausā veidā visas barības sastāvdaļas, pielejiet ūdeni un visu kārtīgi samaisiet.

4. Izvelciet mobilo telefonu no ūdens, kurš iekrita tajā brīdī, kad smēlāt ūdeni priekš iebarojamās ēsmas. Telefonam izņemiet bateriju un nolieciet saulītē lai žūst.

5. Kamēr iebarojamā ēsma vēl briest iekārtojiet makšķerēšanas vietu tā, lai būtu neērti. Nolieciet statīvu kātiem, sagatavojiet krēsliņu un uztveramo tīkliņu.

6. Ar kaķenes palīdzību iebarojiet izvēlētos pleķīti

7. Sastellējiet makšķeri, uzlieciet spoli, piesieniet barotavu.

8. Atraujiet barotavu, izlaidiet auklu caur gredzeniem un atkal piesieniet barotavu.

9. Uzpildiet barotavu ar iebarojamo ēsmu.

10. Izvelciet no biksēm aizķērušos āķi.

11. Veiciet metienu, lai pārliecinātos, ka barotava ir par vieglu, jo līdz iebarotajai vietai, barotava vienkārši neaizlido.

12. Piesieniet smagāku barotavu un veiciet metienu ar maksimālu spēku.

13. Piesieniet jaunu barotavu, jo trāpījāt pretējā krastā augošajā priedē un barotava palika karājoties priedes zaros.

14. Atminaties, ka jāpiesien arī āķis.

15. Atkal tas aizķēries, šoreiz jakas piedurknē.

16. Veiciet metienu.

17. Šoreiz barotavas sistēma aizķērās aiz bērza zara, kas aug jums aiz muguras. mēģiniet bez liekiem zaudējumiem to dabūt atpakaļ.

18. Notrūka tikai āķis, piesieniet jaunu, jo iepriekšējais palika bērzā.

19. Nokāpiet no tārpu kastītes,

20. Mēģiniet savākt to, kas no tās ir palicis pāri

21. Veiciet metienu

22. Atpiņķerējiet aukliņu, kas veikli aptinusies ap pirmā posma „tulpīti”

23. Uzlieciet uz āķa tārpus, jo, kamēr piņķerējāt aukliņu, tikmēr uzkāpāt uz āķa, uz kura jau bija uzlikti tārpiņi.

24. Uzmanieties, no kaimiņa, viņš izdarot iemetienu var netīšām atmest ēsmu uz jūsu pusi.

25. Nolamājiet kaimiņu, jo tā tak nedrīkst makšķerēt

26. Izvelciet āķi no biksēm.

27. Labāk novelciet tās bikses

28. Uzmanīgi izvelciet āķi no kājas, traumēto vietu apstrādājat ar jodu

29. Uzvelciet bikses

30. Nokāpiet no makšķeres, uz kuras uzkāpāt, kamēr ģērbāt bikses.

31. Gatavojieties jau braukt mājās, izbarojiet sagatavoto iebarojamo ēsmu. Šeit vairs nav ko darīt

32. Atgriežaties pēc dažām minūtēm atpakaļ, lai secinātu, ka statīva jau vairs nav un arī mobilais telefons, kas bija nolikts žāvēties ir pazudis.

33. Braucot mājup, sāciet rēķināt zaudējumus.

34. Atceraties, kas ieteica izmēģināt fīderi, pēcāk jāpārmij, kāds asāks vārds.

35. Izkāpiet no mašīnas un nopērkat tuvējā pārdotuvē zivis.

Pasmaidīsim jeb ''labie padomi''

1. Pērciet pašu lētāko, lielāko akvāriju ar visplānākiem stikliem ne lielākiem kā 3 mm - tādu būs vieglāk aiznest līdz mājām.

Vecās grāmatās ir teikts kā akvārija stikla biezums atbilst akvārija lielumam, bet tās visas ir blēņas!

2. Novietojiet akvāriju uz plauktiņa. Speciālie galdiņi - lieka greznība un naudas izšķērdēšana!Vislabāk derēs vācu garnitūra ar elegantām kājiņām. Ja tādas nav, derēs virtuves galds.Ļoti skaisti izskatās, piemēram 200 L akvārijs novietots uz žunālgaldiņa!

Zīmējums no spoki.tvnet.lv

3. Novietojiet akvāriju istabas vidū, tā tas būs redzams no visām pusēm! Atcerieties - zivtiņas mīl uzmanību! Tāpēc ja gar akvāriju vienmēr ies garām pieaugušie un joņos bērni - Jūsu zivtiņas būs neprātā no laimes!

4. Visādi tur filtri, kompresori, sildītāji, apgaismojuma spuldzes, u.c. iekārtas - izdomājuši viltīgi tirgotāji, kuri tikai grib no Jums izkrāpt naudu! Akvārijam pilnīgi pietiek, ar eļļas radiatora siltumu un galda lampas apgaismojumu!

5. Grunti akvārijam ņemiet tuvākajā smilšu kastē.

6. Skalot grunti galīgi nevajag, tā jau ir tāpat tīra, taču skalojot to Jums var aizsērēties tualetes pods.

7. Lieciet droši uz grunts visu, kas Jums ir mājās - gliemežvākus, porcelāna kaķīšus un sunīšus, var bērnu plastmasas pīlītes, svečturus un vāzītes - būs skaisti!

8. Ja Jums rocība atļauj, nopērciet nogrimušu tankeri - tas Jūsu akvārijam dos individuālu un savdabīgu izskatu.

9. Akvārijā noteikti jābūt koka gabalam! Noplēsiet pagalmā egles zaru - tas tik labi smaržo! Ielieciet to akvārijā, lai zars nepeldētu augšup pielīmējiet to ar ''Moment'' līmi!

10. Pielejiet ūdeni! Ja nu viss ir tā saduļķojies, ka Jūs pat neredzat savas porcelāna figūriņas akvārijā - tas nekas, nogulsnēsies ar laiku, varbūt!

11. Nopērciet skaistus mākslīgos augus, var arī nesmukus!

12. Ja augiem nepietiek naudas, ar kājiņām uz tuvāko purvu. Īpaši vērtīgs augs ir aļģe - Kanādas elodeja, labākie eksemplāri vēl ir ar melniem matiņiem - šie matiņi dos papildus skābekli Jūsu zivtiņām!

13. Turpat varat un pat vajag savākt gliemjus, redzat dēles - arī droši ņemiet! Ne par velti tās izmanto medicīnā! Tāpēc akvārijam ņemiet sevišķi daudz tās!

14. Tūlīt pat ejiet un pērciet zivtiņas! Neklausiet ''speciālistus'', kuri saka, ka ūdenim jāatstāvās vismaz 2 nedēļas, Tas taču ir tik ilgi! Grāmatās arī par to atstādināšanu ir teikts, taču tad, kad rakstīja šādas grāmatas, ūdens bija vienkārši netīrs!

15. Rekomendējamās zivis - Piranjas, zelta zivtiņas,diskusi, skalārijas, gūpijas, neoni, gailīšus u.c. kādas  veikalā ir pieejamas. Visus šausmu stāstus par zivju ''nesaderību'' izdomājuši neprofesionāļi vai arī tiek ņemti no vecām grāmatām.Jūsu zivtiņas dzīvos kopā un sadraudzēsies. Īpaša draudzība izveidosies piranjām ar neoniem.

16. Ielaidiet zivtiņas akvārijā, izņemiet tās no burkas ar rokām un rūpīgi noslaukiet tās ar lupatiņu, kura samitrināta ar ''Fairy'' mazgāšanas līdzekli un ielaidiet tās jaunajās mājas. Viņām noteikti tur patiks! Jūs to redzēsiet kad zivtiņas visas draudzīgi iepeldēs tankerī. Daļa no viņām uzpeldēs augšpēdus ar vēderiņu, gluži tāpat kā apmierināts kaķis.

17. Par barošanu. Mītu par to, ka zivtiņas jābaro divreiz dienā izgudrojuši blēdīgie tirgoņi, lai Jums ''iesmērētu'' vairāk savu dārgo preci.Jūs vispār nepērciet viņu barību! Labāk nopērciet kaltētas dafnijas un kalmāru gredzentiņus - tāpat tas ļoti derēs Jūsu bērniem, ka omega 3 taukskābes. Zivtiņas vajag barot reizi nedēļā, pie tam izbērt barību 1 cm biezumā. Palutiniet savas mīlules!

18. Ja pēc zivtiņu iegādes Jums vairs nav naudas dafniju un kalmāru gredzentiņu iegādei dodiet zivtiņām to ko ēdat paši - maizi, desu, sālītus gurķus, skābētus kāpostus, marinētas sēnes, sieru, čeburekus, Big - Macus,hot - dogus, gaļas salātus...

19. Doto instrukciju lūdzu pārlasiet, un izprintējiet, pielieciet mājās visredzamākajā vietā un izdaliet arī saviem kaimiņiem, lai arī viņi rīkojās pēc šiem padomiem un iegādājās sev akvāriju, tas taču ir tik vienkārši! 

Labu veiksmi!

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 7. turpinājums

Estētiskajā akvārijā var ieteikt sekojošus ūdensaugus: kabomba, valsinērija, higrofilu, ūdenspapardi, melno un pundur ehinodorusus.

Foto no http://aquariumax.ru

Plašā akvārijā diskusi slimības pārcieš bez nekādiem sarežģījumiem. Ja tomēr esat ievērojis kādu no slimības simtomiem (apetītes pasliktināšanās, bailīgums, zivju nokrāsa kļūst tumšāka), tad nesteidzieties akvārijā gāzt zāles, bet novāciet atkritumus, izmazgājiet filtru, nomainiet nelielu daudzumu ūdens un paaugstiniet ūdens temperatūru par 3 – 4°C. Dažkārt ar to pietiek, lai nākamajā dienā zivis justos labāk, pēc divām – trim dienām varat pazemināt ūdens temperatūru.

Par zivju labsajūtu liecina skaidras acis, intensīvi melnā svītru krāsa, kas iet pāri acīm. Savu rūpīgo saimnieku zivis pazīst un reaģē uz viņa tuvošanos. Interesanti, ka par labākajām diskusaudzētājām tiek uzskatītas sievietes. Nav ieteicams diskusus turēt akvārijā ar citām zivīm, tas var veicināt slimības un zivis aiziet bojā.

Diskusiem nepieciešams mīksts ūdens, bez minerālsāļiem. Ūdens ķīmiskais sastāvs ir ļoti svarīgs zivīm kas nākušas no dabīgām ūdenskrātuvēm. Zivis kas izaudzētas akvārijā pret ūdens sastāvu nav tik prasīgas.

Daudzās pilsētās akvāristi bez problēmām tur diskusus pilsētas ūdensvada ūdenī. Ir ziņas, ka gūti labi rezultāti karalisko gaišzilo diskusu pavairošanā salīdzinoši cietā ūdenī.

Ikru attīstībā liela loma ir ūdens karbonāta cietumam. Destilētā, sniega vai lietus ūdenī tas ir līdzvērtīgs nullei, tāpēc ieteicams pārāk cietam ūdenī pievienot mīkstu ūdeni. Destilētais, sniega vai lietus ūdens ir miruši, bet ja pievieno ūdeni kas ņemts no akvārija, tad rezultāts ir lielisks.

Daži pieredzējuši akvāristi labus panākumus gūst ar lietus ūdeni, kas ņemts no meža peļķēm, pie tam šie akvāristi ne tikai tur zivis, bet arī pavairo. Neērtības rada tas fakts, ka dažkārt pēc šāda ūdens nākas noiet vairākus desmitus kilometru.

Periodiskajā literatūrā tiek piedāvāts aparāts, liela daudzuma ūdens sagatavošanai. Speciālisti to nosaukuši par “diskusu – bumbu”. Šī aparāta garums ir 70 cm, bet diametrs 15 cm. Viņš tiek piepildīts ar kūdru, kas ir ņemts no veca purva.

Caur “diskusu – bumbu” tecina siltu ūdeni (34°C) ar ātrumu 1 litrs minūtē. Pirmie 20 litri ir nederīgi, bet pārējos ielaiž nārsta akvārijā un ieslēdz spēcīgu ūdens airāciju. Tas nepieciešams tādēļ, ka šis ūdens ir mīksts. Pēc diennakts šajā tilpnē var ielaist diskusus. Šis aparāts spējīgs “saražot” līdz 1000 litriem ūdens.

Ļoti svarīgs faktors diskusu turēšanai un pavairošanai ir ūdens temperatūrai. Ja vēlaties, lai akvārija iemītnieki būtu, kā īsti karaļi, tad ūdens temperatūrai patstāvīgi jābūt 30°C. Ūdens temperatūras pazemināšana iespējama uz ļoti īsu brīdi, bet paaugstināšana uz vienu – divām diennaktīm ir nepieciešama, it sevišķi ja ir redzamas slimības pazīmes.

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 6. turpinājums

Diskusu turēšana.

Akvārijam diskusu turēšanai jābūt ietilpīgam un augstam. Jānovieto tas mierīgā vietā tā, lai naktī to neapspīdētu ielu un automašīnu lukturi. Nekādā gadījumā nedrīkst pie akvārija trokšņot, tādējādi izbiedējot zivis. Diskusi jau no dabas ir ļoti bailīgi, viss zivju bariņš krīt panikā. Interesanti, ka cilvēkam kas  patstāvīgi baro, tīra akvāriju un veic daļēju ūdens nomaiņu tajā, zivis kļūst ļoti uzticīgas.

Foto no https://covesia.com

Ja gribat redzēt zivis veselas un priecīgas, tad jāuztur patstāvīga ūdens temperatūra 30 + - 1°C. Diskusi ir siltumu uzturošas zivis, kas viegli var panest temperatūras paaugstināšanu līdz + 34, protams, ja darbojas ūdens airācija. Zivju krāsa ievērojami variē, atkarībā no ūdens ķīmiskā sastāva, gaismas, barošanas un personiskās aktivitātes.

Lielā akvārijā (300 l) nepieciešams tikai uzturēt tīrību, nelielā (100 l) katru dienu nepieciešama ūdens nomaiņa 10 %.

Diskusu turēšanai tiek izmantoti divu tipu akvāriji: higēniskais un estētiskais.

Higēniskais akvārijs – akvārijs bez grunts, viņā ir tikai viens ūdensaugs, kas ir iestādīts podiņā, citu podiņu nepieciešams noguldīt, lai izveidotu patversmi. Tālākajos stūros ievieto lielus porolona filtrus. Jābūt vājam apgaismojumam. Katru vakaru nepieciešams novākt zivju ekskrementus un neapēstās barības pārpalikumus. Nosūkto ūdeni noteikti jāatjauno ar jaunu.

Estētiskais akvārijs – liela ūdenskrātuve ar spilgtu apgaismojumu un augiem, kas iestādīti gruntī. Kā paslēptuves šajā akvārijā izmanto siekstas. Šis akvārijs nemaz nav līdzīgs dabīgam biotipam, bet tas netraucē, lai diskusiem būtu lieliskas krāsas.

Foto no http://discusfishtypes.blogspot.com

Tiesa gan, ir kāda problēma, augu izvēle. Ne jau visi ūdensaugi ir spējīgi ilgstoši uzturēties augstā ūdens temperatūrā, tāpēc akvāristi ir atraduši kompromisu, viņi zivis tur 28°C. Augiem šāda ūdens temperatūra vēl noder, bet diskusiem šī ir zema temperatūra, jāraugās, lai zivis neaizietu bojā.

turpinājums sekos

Akvārija ūdens galvenie parametri

Šeit apskatīšu četri galvenos ūdens parametrus.

foto no Foto no snn.sk

Svarīgi, lai jums būtu savi testi, jo ļoti bieži, pārbaudot ūdeni pie “uzticamiem” draugiem, kas apgalvo, ka visi parametri ir "normāli", lai gan patiesībā tas ir tālu no patiesības. Vienīgais veids, kā pārliecināties par pārbaužu rezultātiem, ir pašam tos testēt. Tas aizņem tikai dažas minūtes, un tas ir vienkārši.
Lai zivis būtu veselas un labā garastāvoklī, tām jānodrošina tīrs ūdens, kurā nav kaitīgu vielu. Ūdenim pastāv daudzi parametri kas būtu jāuzrauga, tostarp fosfāti un vara daudzums, taču šajā rakstiņā es vēlētos koncentrēties uz četriem manuprāt galvenajiem parametriem, proti, amonjaku, nitrītiem, nitrātiem un pH.

Pastāv divi galvenie testa komplekta veidi: 1) komplekts ar iegremdējamām lakmusa loksnēm, 2) specializētie šķidruma testeri. Pieredze liecina, ka šķidruma komplekti ir nedaudz sarežģītāki, bet ievērojami precīzāki. Pirms iegādes ieteicams pārliecināties par derīguma termiņu.  

Vairumā gadījumu, izmantojot testa šķidrumus, no akvārija jāielej neliels daudzums ūdens īpašā traukā un jāiepilina daži attiecīgas krāsas šķidrumi vai pulverīši, tad jāgaida dažas minūtes un testējamais ūdens mainīs krāsu, tad jāsalīdzina ar krāsu skalu.

Veicot šos testus, ir ļoti svarīgi precīzi izpildīt instrukciju. Testa trauks jāsakrata tieši noteiktā laikā. Turklāt, lai ūdens kļūtu pareizā krāsā, jums vajadzētu pagaidīt apmēram 5 minūtes. Salīdzinot ūdens krāsu ar krāsu skalu var rasties atšķirības toņus. Svarīgi, veikt salīdzinājumus labi apgaismotā telpā, ideāli, ja telpā būtu dabīga gaisma. Šādā apgaismojumā testa rezultāti būs precīzāki.

Amonjaks (NH3)

Amonjakam akvārijā nevajadzētu vispār būt(0 ppm). Pat neliels daudzums amonjaka ūdenī var kaitēt zivīm. Jāveic steidzami pasākumi. Nevajadzētu aizkavēt, lai samazinātu amonjaka koncentrāciju 50% akvārijā esošā ūdens, un pēc tam nelielos porcijās katru dienu mainīt ūdeni līdz brīdim, kad tests parādīs nulles rezultātu.

Nitrīti (NO2)

Tas pats ir ar nitrītu – tam nevajadzētu būt akvārijā. Ja testā ir redzams nulles rezultāts, tad viss ir teicami, bet ja tests uzrāda kaut mazāko daudzumu, nekavējoties mainiet apmēram 50% ūdens akvārijā, vairāk nedrīkst un tad katru dienu mainiet ūdeni nelielās devās, līdz tests parādīs nulles saturu nitrītos.

Nitrāti (NO3)

Ja  ar akvārija ūdeni viss ir kārtībā, tad nitrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 40 mg/l. Lai uzturētu zemu nitrātu daudzumu, katru nedēļu ir vēlams mainīt apmēram 20 – 30 % ūdens akvārijā. Ja nitrāta koncentrācija pārsniedz 40 mg/l, tad ir vairākas iespējas kā rīkoties. Pirmkārt, jums ir jāpārbauda nitrātu saturs krāna ūdenī. Ja problēma ir augsta nitrātu koncentrācija krāna ūdenī, to var sajaukt ar reversās osmozes filtra ūdeni. Vēl viens variants ir iestādīt vēl vairāk dzīvos augus, tie palīdzēs likvidēt nitrātus. Turklāt varat izmantot arī īpašu sūkli absorbējošu nitrātu. Dažas firmas piedāvā speciālus filtrā ieliekamus materiālu komponentus ātrai nitrātu izvadīšanai no akvārija. Daži speciālisti saka, ka tas palīdz.

pH

Atkarībā no zivju sugas pH var būt atšķirīgs, tas var svārstīties no – no 6,5 līdz 8,5. Piemēram, amazones zivīm nepieciešams skābs, bet LĀE cihlīdām nepieciešams sārmains ūdens. Labākais variants būtu pārbaudīt pH līmeni akvārija ūdenī un zivīm nodrošināt vēlamos dzīves apstākļus. Pastāv vairāki varianti kā izmainīt pH. Jautājums diezgan plašs, to nevar uzrakstīt 2 teikumos. Būs speciāls materiāls par pH. Nepareizs pH var izraisīt zivīm stresu vai pat nāvi. Vispareizākais būtu pirms zivju iegādes savākt visu nepieciešamo informāciju par attiecīgā zivs veidu un pārliecināties vai varat nodrošināt nepieciešamos apstākļus.

Pārbaudes ieteicams veikt reizi mēnesī, ja ir konstatētas kādas problēmas, tad protams biežāk, tāpat vēlams parametrus piefiksēt kādā burtnīcā. Lai būtu 100 % pārliecināts, ka akvārijā ir vesela vide.  

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 5. turpinājums

Kādi mēdz būt diskusi?

Kā jau minēju, 1960. gadā doktors L. Šulcs veica revīziju Symphysodon dzimtas zivīm. No tā izriet, ka pastāv divi diskusu veidi īstais Symphysodon discus Heckel, 1840 un Symphysodon aeguifasciata, kurai ir trīs paveidi: zaļais Symphysodon aeguifasciata Pellegrin, 1903, zaļais Symphysodon aeguifasciata haraldi Schultz, 1960 un brūnais Symphysodon aeguifasciata axelrodi Schultz, 1960 diskusi.

Foto no aquass.ru (Symphysodon aeguifasciata)

1980. gada oktobra vidū Rio – Abakaksis tika noķerts jauns diskusu veids, ko doktors V. Buržē kā īstā diskusa paveidu Symphysodon discus willisschwartzi. Viņam ir arī komerc nosaukums “ananāsu diskus”.

Ar jaunu variāciju parādīšanos, kas ir noķertas dabā un izaudzēti akvārijā, tagad to ir vairāk nekā 30 dažādu eksemplāru, arvien vairāk klīst speciālistu runas par jaunu šīs dzimtas revīziju. Daļēji tiek piedāvāts šķirot pēc veidiem un paveidiem, jo viņi krustojas un dod jaunas krāsu formas.

turpinājums sekos 

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 4. turpinājums

Šodien diskusu ķeršana un transportēšana nav tāda kā bija agrāk. Tīkli, pludiņi, svina atsvari un garās kārtis iedzīšanai gultnē gandrīz nemaz netiek izmantotas. Tagad zivis tiek ķertas naktī ar elektriskā lukturīša palīdzību. Zivis tiek pārvadātas sintētiskos traukos, bet nevis mucās kā tas bija agrāk.

Foto no www.pinterest.com/

Tropisko upju, strautu un ezeru ūdeņus iedala melnajā, baltajā un caurspīdīgajā ūdenī.

Melnais ūdens ir kafijas krāsā, piesātināts ar dažādām vielām, tas ir ļoti skābs (pH 3,8 – 4,7), redzamība 1,5 – 2,5 m šādā ūdenī reti ir sastopami dzīvi organismi.

Baltais ūdens – duļķains, tā it kā saturētu izšķīdinātu grunti, dažādus puvumus, kas savākti visā upes garumā. Tas ir mālaini dzeltenā krāsā (pH 6,2 – 6,7), redzamība ne vairāk kā 0,5 m. Sajaucies ar citiem ūdens tipiem, šajā ūdenī ir dzīvība.

Caurspīdīgais ūdens – krāsa no dzeltenīgas līdz olīvzaļai (pH 4,5 – 7,8), redzamība no 1 – 4 m.

Vietas apstākļi vairumam diskusu ir līdzīgi, bet dažādā biovide ietekmē uz krāsu. Tādējādi, diskusi, kas nāk no tīriem ūdeņiem ir košākā krāsā, nekā tie kas nāk no dūņainām un duļķainām vietām. Ūdenī, kurš ir piesātināts ar izšķīdinātu dzelzi, diskusiem ir sarkana fona nokrāsa. Katrai upju sistēmai ir raksturīga dažāda krāsu variācija. Gadās arī elitāri eksemplāri, kurus krustojot gūst jaunas krāsu variācijas ko nevar sastapt dabā.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 3. turpinājums

Kur dzīvo diskusi?

          Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka diskusi dzīvo tikai Amazonē. Zemākajā tecējumā no Rio – Maideras līdz Belamas pilsētai skaitās brūno diskusu dzimtene, vidējais tecējums no Manausas līdz Tefes pilsētai, - gaišzilo diskusu, no Tefes līdz iztekai Ikvitosas virzienā ir zaļo diskusu dzimtene. Bet tagad jau ir zināms, ka diskusi mīt ne tikai Brazīlijā, bet arī Kolumbijā un Peru, mazāk diskusu mīt Venecuēlā.

Foto no http://animal-world.com

          Dažādos reģionos vietējo attieksme pret diskusiem ir dažāda. Vairumam indiāņu tās bija parastas zivis, kuras viņi lietoja uzturā. No tā laika Manausā ir eksotisko zivju eksporta Centrs un kad atvērās starptautiskā lidosta, diskusus sāka izķert, it sevišķi no Rio – Negro baseina lielā daudzumā. Sakarā ar grūtībām zivtiņu piegādē, zvejnieki labprāt pārdod diskusus iebraucējiem eksportētājiem  par ļoti zemu samaksu.

        Bet dzīvo pie ezera Tefo indiāņu cilts, kuriem diskusi ir svēta zivs, tās ķer tikai izņēmuma gadījumos, priekš sievietēm kas slimo ar neauglību.

          Diskusi nemīt straujās vietās, viņi labprāt mīt piekrastes zonās, bieži pie augstiem nobrūkošiem krastiem. Šādās vietās ir maz gaismas, praktiski nemaz nav ūdensaugu, gultne nav akmeņaina, bet ir smilšaina, dziļākajās vietās ir bieza lapu kārta, ļoti daudz ir siekstas. Tā kā gruntī nav kaļķainu nogulšņu, ūdens šeit ir ļoti mīksts, gandrīz nemaz nav baktērijas.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 2. turpinājums

Amerikāņu ihtiologa doktora Herbeta Akselroda vārds akvāristiem komentārus neprasa, viņu akvāristi pazīst visā pasaulē. Viņš ir vadījis ne vienu vien ekspedīciju jaunu diskusu meklējumos. Viņš ir savācis lielu kolekciju, kura atrodas Amerikas nacionālajā muzejā Vašingtonā.

foto no https://www.top-aquariums.com

Pamatojoties uz materiāliem ko savācis Haralds Šulcs un Herbets Akselrods doktors Leonards Šulcs (ASV) veica revīziju Symphysodon dzimtas zivīm. Par to bija paziņots 1960. gada jūnija numurā akvāristu žurnālā “Tropical Fich Hobbyist”.

Jauni diskusi noķerti un pavairoti ar akvāristu – selekcionāru pūlēm radīja jaunas krāsu variācijas. Tagad ir zināmas aptuveni trīsdesmit dažādu krāsu variācijas.

Bijušajā Padomju Savienībā pirmo reizi diskusus ieveda 1957. gadā, bet tie visi aizgāja bojā, jo tika nepareizi uzturēti. 1962. gadā Zooapvienība saņēma nelielu partiju mazuļu un nodeva tos uz Tallinas Zooloģisko dārzu, kur Ans Vjarniks ne tikai izaudzināja diskusus, bet vēlāk arī pavairoja un guva ideālus pēcnācējus, tas notika 1964. gadā.

turpinājums sekos

Iepazīstieties cihlīdu un akvāriju karaļi – diskusi 1. turpinājums

Tālajā 1840. gadā austriešu ihtiologs I. J. Heckels pirmo reizi aprakstīja tagadējos cihlīdu karaļus kā Symphysodon discus. Tas bija vienīgais eksemplārs ko noķēra Rio – Negro pilsētas Manausas (Brazīlija) tuvumā. Vairākus nākamos gadu desmitus diskusi vairāk negadījās dekoratīvo zivju ekspertu tīklos.

foto no www.biolib.cz

Tikai 1903. gadā Tofes ezerā tika noķerti uzreiz vairāki diskusi, kurus franču ihtiologs Žaks Pelegrīns aprakstīja kā Symphysodon discus aeguifasciatus.

Pēc vairāku autoru aprakstiem diskusi Eiropā nokļuva tikai 1914. gadā, presē tiek pieminēta Vācijas pilsēta Hamburga. Šis gads tiek uzskatīts par diskusu parādīšanos akvārijos, lai gan citos avotos ir lasāms, ka 1921. gadā diskusi parādījās akvārijos, kad kāda Hamburgas firma atveda pirmo dzīvo eksemplāru, bet 1928. gadā Berlīnes firma “Šulcs un Pečke” Eiropā nogādāja jau piecus dzīvus eksemplārus.

Trīsdesmitajos gados sākās aktīva diskusu piegāde ASV.  1932. gadā pazīstamais vāciešu eksotisko zivju pavairotājs G. Hertels atveda no Ņujorkas “gaišzilās skalārijas” un nosauca tās par diskusiem. Kad zivis izauga, tad gaišzilas palika tikai galva un spuras.

1935. gadā diskusus pirmo reizi pavairoja mākslīgos apstākļos. Skalāriju pavairošanas speciālists Armusters no Filadelfijas inkubēja ikrus un izbaroja aptuveni 50 mazuļus tādā pašā veidā kā skalārijas.

Tas bija vienīgais veiksmīgais gadījums diskusu pavairošanā. Visi pārējie piedzīvoja neveiksmi, bet zivju pavairošanas speciālists turpināja meklēt dzīvo barību ar ko barot diskusu mazuļus. Toreiz jau nezināja, ka ir neiespējami diskusu mazuļiem izdzīvot bez vecāku ādas izdalījumiem.

Neilgi pirms otrā pasaules kara G. Hertels pirmo reizi pavairoja diskusus Eiropā.

Piecdesmitajos gados interese par diskusiem kļuva sevišķi liela. Parādījās jauna ekspertu paaudze, kuri meklēja šīs zivis Brazīlijas džungļos.

Pasaulē ir divi cilvēki kuru vārdus diskusu audzētāji izrunā ar sevišķu cieņu. Vilijs Švarcs – eksportfirmas “Turkis – akvarium” (Brazīlija) vadošais speciālists. Vairāk nekā 35 gadus viņa vadībā diskusi tika piegādāti Eiropai un Amerikai. Švarcs ar pirmo acu uzmetienu varēja noteikt kādai upju sistēmai pieder dotā variācija. 1965. gadā viņš paziņoja par karalisko gaišzilo diskusu eksistenci.

turpinājums sekos